Jaunāka informācija šeit atrodas augšā. Hronoloģiski vecāka informācija ir zemāk.
Vairāk par situāciju un par to kas būs : "Publikācijas par situāciju Latvijā".
Vairāk par situāciju un par to kas būs : "Publikācijas par situāciju Latvijā".
Biedrība Tautsaimnieks esam saņēmuši atbildi uz mūsu vēstuli (sk. zemāk) no Valsts Prezidenta kancelejas.
Rīgā
18.12.2020. Nr. 2222
Biedrības "Tautsaimnieks"
Par atbildes sniegšanu
Valsts prezidenta kancelejā ir saņemta biedrības “Tautsaimnieks” vēstule, kurā pausts aicinājums Valsts prezidentam neizsludināt valdības izstrādātās nodokļu izmaiņas.
Darām zināmu, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 75.pantam Valsts prezidents 2020.gada 11.decembrī ir izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos.
Vēršam uzmanību, ka Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem Satversmes 75. pantā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam vairs nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija jāizsludina.
Izsludinot šos likumus, Valsts prezidents vienlaikus vērsis uzmanību uz vairākiem būtiskiem trūkumiem budžeta izstrādes procesā un tiesiskā regulējuma nepilnībām. Aicinām iepazīties ar Valsts prezidenta 2020.gada 11.decembra paziņojumu Nr.17 “Par valsts budžeta likumu paketi 2021. gadam” - https://www.vestnesis.lv/op/2020/240A.31.
Valsts prezidenta kancelejas pateicas biedrībai “Tautsaimnieks” par uzticēšanos Valsts prezidenta institūcijai un aktivitāti, aktualizējot uzņēmējdarbības vides sakārtošanai nozīmīgus jautājumus.
Cieņā // paraksts
18.12.2020. Nr. 2222
Biedrības "Tautsaimnieks"
Par atbildes sniegšanu
Valsts prezidenta kancelejā ir saņemta biedrības “Tautsaimnieks” vēstule, kurā pausts aicinājums Valsts prezidentam neizsludināt valdības izstrādātās nodokļu izmaiņas.
Darām zināmu, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 75.pantam Valsts prezidents 2020.gada 11.decembrī ir izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos.
Vēršam uzmanību, ka Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem Satversmes 75. pantā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam vairs nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija jāizsludina.
Izsludinot šos likumus, Valsts prezidents vienlaikus vērsis uzmanību uz vairākiem būtiskiem trūkumiem budžeta izstrādes procesā un tiesiskā regulējuma nepilnībām. Aicinām iepazīties ar Valsts prezidenta 2020.gada 11.decembra paziņojumu Nr.17 “Par valsts budžeta likumu paketi 2021. gadam” - https://www.vestnesis.lv/op/2020/240A.31.
Valsts prezidenta kancelejas pateicas biedrībai “Tautsaimnieks” par uzticēšanos Valsts prezidenta institūcijai un aktivitāti, aktualizējot uzņēmējdarbības vides sakārtošanai nozīmīgus jautājumus.
Cieņā // paraksts
Biedrības "Tautsaimnieks" vēstule Latvijas Republikas Prezidentam Egilam Levitam un LR saeimas deputātiem.
Latvijas Republikas Prezidentam
Egilam Levitam
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
15.11.2020.
Rēzeknē
Augsti godātais Prezidenta kungs!
Biedrība “Tautsaimnieks” apvieno uzņēmējus, ekonomistus un aktīvus valsts iedzīvotājus, kam rūp valsts nākotne. Biedrība sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Ekonomistu asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ar akadēmiskajiem spēkiem un citam uzņēmējbiedrībām. Mēs iestājamies par tāda modeļa ieviešanu Latvijā, kas nodrošinātu katram iedzīvotājam dzīvi pārticībā un labklājībā. Biedrība ir organizējusi divus Latgales uzņēmēju kongresus 2017.gadā un 2019.gadā, kuros tika aktualizētas reģiona problēmas un risinājumi.
Ekonomika ir zinātne par tautsaimniecības attīstības likumsakarībām, kas pēta cēloņsakarības ekonomikā. Uz tā pamata var modelēt un prognozēt valsts un sabiedrības labklājības attīstību īstermiņā un ilgtermiņā, un uz šo zināšanu pamata veido valsts politiku.
Praktiski visās pasaules valstīs darbojas progresīva nodokļu sistēma, kura ir sociāli taisnīga, novērš nevienlīdzību ienākumu pārdalē, kur mazo algu saņēmēji maksā mazāk un, savukārt, lielo ienākumu saņēmēji maksā vairāk. Izņemot dažas postpadomju valstis, tajā skaitā arī Latvijā, kur pastāv plakanie jeb regresīvie nodokļi - ir ieviesta it kā progresivitāte, bet kura ir “simboliska” un ir ekonomiski nepamatota.
Aplama nodokļu politika ir bijusi par krīzes cēloni daudzās valstīs, kas izraisījušas ekonomisko lejupslīdi uz daudziem gadiem. Valdībai nav elementāras izpratnes par nodokļu lielumu valstī, nav aprēķināts kopējais nodokļu slogu darba ņēmējiem, nav noteikta ekonomiski pamatota garantētā minimālā ienākuma summa, nav aprēķināta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra nozīme iedzīvotāju nevienlīdzības ienākumu mazināšanā. Finanšu ministrija neorientējas nodokļu veidošanas metodoloģijā, nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību.
Ir ekonomiski pierādīts, ka minimālās algas palielināšana nerada nekādu ekonomisku efektu un tam nav būtiska sakara ar nodarbinātību un iedzīvotāju labklājību, bet tieši otrādi, tas palielina bezdarbu un nabadzību. Saskaņā ar neoklasicisma ekonomisko teoriju, minimālās algas noteikšana virs līdzsvara punkta pret vidējo algu valstī rada strauju bezdarba pieaugumu, kas saistīts ar to, ka vairāk mazkvalificētu darbinieku vēlas strādāt par šādu atalgojumu bet mazāk darba devēju ir gatavi par to maksāt.
Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauta gandrīz trešā daļa iedzīvotāju, tajā skaitā strādājošie, kuri saņem minimālo algu, jo minimālajai algai piemērojas neadekvāti liels nodokļu slogs. Lai saņemtu uz rokas 366 eiro (indivīdam bez apgādājamiem) nodokļos ir jāsamaksā 170 eiro, salīdzinot ar Īriju vai Lielbritāniju, kur samaksājot šādu summu nodokļos, darbinieks uz rokas saņem vairāk kā 1000 eiro. Latvijā darba algai 1000 eiro bruto apmērā efektīvā nodokļu likme sastāda 42,6%, salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šādai algai sastāda vien 7,78%. Nav pamatota Finanšu ministrijas vēlme ieviest obligāto sociālo iemaksu minimuma noteikšanu 170 eiro visiem strādājošajiem un pašnodarbinātajiem. Kopējais nodokļu un nodevu slogs mazo algu saņēmējiem, maksājot valsts noteiktos 15 nodokļus un 115 valsts pašvaldības nodevas jau tagad pārsniedz 70% apmēru.
Lai veiktu kārtējās nodokļu izmaiņas būtu jāizvērtē 2018.gada nodokļu reforma, tās ietekme uz valsts tautsaimniecību īpaši reģionos. Eiropas Komisijas atzinums par iepriekšējo nodokļu reformu ir bijis negatīvs, komisijas eksperti norādīja, ka pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai bijuši maznozīmīgi, turklāt ir palielinājusies nabadzība un ēnu ekonomika.
Trīs gadu laikā pēc bijušās Finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas (ZZS) ieviestās nodokļu reformas, kur strauji palielināja minimālo algu līdz 430 eiro, reģionos ir būtiski samazinājies mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits, izzuda pat dažas uzņēmējdarbības formas. Viena no tām ir, tā saucamie, “autoveikali”, kas fiziski veica sociālo uzņēmējdarbību, piegādājot laukos pārtikas preces pensionāriem. Ir pieņēmums, ka Latgalē šajā laika periodā iedzīvotāju skaits ir samazinājās par 40 tūkstošiem. Ir izveidojies darbaspēka trūkums.
Jaunā nodokļu reforma paredz, ka darba devējiem no 2021.gada par katru nodarbināto ar minimālo algu 500 eiro izdevumi palielināsies par 1000 eiro gadā. Pēc 2019.gada Lursoft datiem uzņēmumu finanšu rādītāji liecina, ka 80% no maziem uzņēmumiem šādas peļņas nepastāv. Bet valdība plāno nākošgad no mazo algu saņēmējiem budžetā papildus nodokļos iekasēt ap 120 miljoniem eiro. Tātad nodokļu reformas plāns paredz daļēji šos uzņēmumus arī likvidēt
Vidējā darba alga mediānā neto aprēķinā (faktiskā naudas summa uz rokas) 2020.gada otrajā ceturksnī bija 660 eiro. Ar nākošo gadu minimālā darba uz rokas sastādīs 428 eiro, un tā būs ekonomiski nepamatota ienākumu % attiecība. Palielinot tik strauji minimālo algu, palielināsies preču patēriņa cenas, būs lielāka inflācija, samazināsies uzņēmumu skaits reģionos un palielināsies bezdarbs, palielināsies iedzīvotāju nevienlīdzība ienākumu sadalē, kas veicinās iedzīvotāju skaita mazināšanos, sāksies nākošais cikls - slimnīcu un skolu slēgšanā!
Dažas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Tāda deputātu populistiskā darbība tūkstošiem iedzīvotāju novedīs galējā nabadzībā. Minimālajai algai jābūt ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistītai pie valsts vidējas algas.
Viena no pasaulē atzītākajām nabadzības mazināšanas metodēm ir noteiktais garantētais minimālā ienākuma apjoms un ekonomiski pamatots Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums.
Biedrība “Tautsaimnieks” uzskata, ka nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, skaidrai, ērtai un ekonomiskai. Esošo sistēmu nav iespējams pilnveidot, jo pēdējos gados laikā tā ir pilnībā izkropļota. Mēs aicinātu nodokļu politikas veidošanā iesaistīt akadēmiskos spēkus, kas spētu izveidot pasaules standarta nodokļu sistēmu.
Aicinām Valsts prezidentu neizsludināt valdības izstrādātās ekonomiski nepamatotās nodokļu izmaiņas!
Patiesā cieņā
Raimonds Nipers,
biedrības “Tautsaimnieks” valdes priekšsēdētājs
Egilam Levitam
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
15.11.2020.
Rēzeknē
Augsti godātais Prezidenta kungs!
Biedrība “Tautsaimnieks” apvieno uzņēmējus, ekonomistus un aktīvus valsts iedzīvotājus, kam rūp valsts nākotne. Biedrība sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Ekonomistu asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ar akadēmiskajiem spēkiem un citam uzņēmējbiedrībām. Mēs iestājamies par tāda modeļa ieviešanu Latvijā, kas nodrošinātu katram iedzīvotājam dzīvi pārticībā un labklājībā. Biedrība ir organizējusi divus Latgales uzņēmēju kongresus 2017.gadā un 2019.gadā, kuros tika aktualizētas reģiona problēmas un risinājumi.
Ekonomika ir zinātne par tautsaimniecības attīstības likumsakarībām, kas pēta cēloņsakarības ekonomikā. Uz tā pamata var modelēt un prognozēt valsts un sabiedrības labklājības attīstību īstermiņā un ilgtermiņā, un uz šo zināšanu pamata veido valsts politiku.
Praktiski visās pasaules valstīs darbojas progresīva nodokļu sistēma, kura ir sociāli taisnīga, novērš nevienlīdzību ienākumu pārdalē, kur mazo algu saņēmēji maksā mazāk un, savukārt, lielo ienākumu saņēmēji maksā vairāk. Izņemot dažas postpadomju valstis, tajā skaitā arī Latvijā, kur pastāv plakanie jeb regresīvie nodokļi - ir ieviesta it kā progresivitāte, bet kura ir “simboliska” un ir ekonomiski nepamatota.
Aplama nodokļu politika ir bijusi par krīzes cēloni daudzās valstīs, kas izraisījušas ekonomisko lejupslīdi uz daudziem gadiem. Valdībai nav elementāras izpratnes par nodokļu lielumu valstī, nav aprēķināts kopējais nodokļu slogu darba ņēmējiem, nav noteikta ekonomiski pamatota garantētā minimālā ienākuma summa, nav aprēķināta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra nozīme iedzīvotāju nevienlīdzības ienākumu mazināšanā. Finanšu ministrija neorientējas nodokļu veidošanas metodoloģijā, nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību.
Ir ekonomiski pierādīts, ka minimālās algas palielināšana nerada nekādu ekonomisku efektu un tam nav būtiska sakara ar nodarbinātību un iedzīvotāju labklājību, bet tieši otrādi, tas palielina bezdarbu un nabadzību. Saskaņā ar neoklasicisma ekonomisko teoriju, minimālās algas noteikšana virs līdzsvara punkta pret vidējo algu valstī rada strauju bezdarba pieaugumu, kas saistīts ar to, ka vairāk mazkvalificētu darbinieku vēlas strādāt par šādu atalgojumu bet mazāk darba devēju ir gatavi par to maksāt.
Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauta gandrīz trešā daļa iedzīvotāju, tajā skaitā strādājošie, kuri saņem minimālo algu, jo minimālajai algai piemērojas neadekvāti liels nodokļu slogs. Lai saņemtu uz rokas 366 eiro (indivīdam bez apgādājamiem) nodokļos ir jāsamaksā 170 eiro, salīdzinot ar Īriju vai Lielbritāniju, kur samaksājot šādu summu nodokļos, darbinieks uz rokas saņem vairāk kā 1000 eiro. Latvijā darba algai 1000 eiro bruto apmērā efektīvā nodokļu likme sastāda 42,6%, salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šādai algai sastāda vien 7,78%. Nav pamatota Finanšu ministrijas vēlme ieviest obligāto sociālo iemaksu minimuma noteikšanu 170 eiro visiem strādājošajiem un pašnodarbinātajiem. Kopējais nodokļu un nodevu slogs mazo algu saņēmējiem, maksājot valsts noteiktos 15 nodokļus un 115 valsts pašvaldības nodevas jau tagad pārsniedz 70% apmēru.
Lai veiktu kārtējās nodokļu izmaiņas būtu jāizvērtē 2018.gada nodokļu reforma, tās ietekme uz valsts tautsaimniecību īpaši reģionos. Eiropas Komisijas atzinums par iepriekšējo nodokļu reformu ir bijis negatīvs, komisijas eksperti norādīja, ka pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai bijuši maznozīmīgi, turklāt ir palielinājusies nabadzība un ēnu ekonomika.
Trīs gadu laikā pēc bijušās Finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas (ZZS) ieviestās nodokļu reformas, kur strauji palielināja minimālo algu līdz 430 eiro, reģionos ir būtiski samazinājies mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits, izzuda pat dažas uzņēmējdarbības formas. Viena no tām ir, tā saucamie, “autoveikali”, kas fiziski veica sociālo uzņēmējdarbību, piegādājot laukos pārtikas preces pensionāriem. Ir pieņēmums, ka Latgalē šajā laika periodā iedzīvotāju skaits ir samazinājās par 40 tūkstošiem. Ir izveidojies darbaspēka trūkums.
Jaunā nodokļu reforma paredz, ka darba devējiem no 2021.gada par katru nodarbināto ar minimālo algu 500 eiro izdevumi palielināsies par 1000 eiro gadā. Pēc 2019.gada Lursoft datiem uzņēmumu finanšu rādītāji liecina, ka 80% no maziem uzņēmumiem šādas peļņas nepastāv. Bet valdība plāno nākošgad no mazo algu saņēmējiem budžetā papildus nodokļos iekasēt ap 120 miljoniem eiro. Tātad nodokļu reformas plāns paredz daļēji šos uzņēmumus arī likvidēt
Vidējā darba alga mediānā neto aprēķinā (faktiskā naudas summa uz rokas) 2020.gada otrajā ceturksnī bija 660 eiro. Ar nākošo gadu minimālā darba uz rokas sastādīs 428 eiro, un tā būs ekonomiski nepamatota ienākumu % attiecība. Palielinot tik strauji minimālo algu, palielināsies preču patēriņa cenas, būs lielāka inflācija, samazināsies uzņēmumu skaits reģionos un palielināsies bezdarbs, palielināsies iedzīvotāju nevienlīdzība ienākumu sadalē, kas veicinās iedzīvotāju skaita mazināšanos, sāksies nākošais cikls - slimnīcu un skolu slēgšanā!
Dažas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Tāda deputātu populistiskā darbība tūkstošiem iedzīvotāju novedīs galējā nabadzībā. Minimālajai algai jābūt ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistītai pie valsts vidējas algas.
Viena no pasaulē atzītākajām nabadzības mazināšanas metodēm ir noteiktais garantētais minimālā ienākuma apjoms un ekonomiski pamatots Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums.
Biedrība “Tautsaimnieks” uzskata, ka nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, skaidrai, ērtai un ekonomiskai. Esošo sistēmu nav iespējams pilnveidot, jo pēdējos gados laikā tā ir pilnībā izkropļota. Mēs aicinātu nodokļu politikas veidošanā iesaistīt akadēmiskos spēkus, kas spētu izveidot pasaules standarta nodokļu sistēmu.
Aicinām Valsts prezidentu neizsludināt valdības izstrādātās ekonomiski nepamatotās nodokļu izmaiņas!
Patiesā cieņā
Raimonds Nipers,
biedrības “Tautsaimnieks” valdes priekšsēdētājs
Quo vadis? (kurp ej?)
Publicēts kopsavilkums tā , kas izskanēja Latvijas sabiedrībā 2017-2019 gados. Var lasīt visu pēc kārtas, var tik atsevišķu tēmu kopsavilkumus, var ielādēt visu tekstu ka .doc vai PDF - kā kam ērtāk. Katrs teikums - kopsavilkums aiz kura meklējumi, analīze, publiskā runa, debates. Katrs raksts - viena tēma. Kopā - 31 gab. A4 lapa bez bildēm. teksts ar paskaidrojumiem lai debatēs izskanējuši fakti (ja tie nav plaši pazīstami) būtu saprotami, lai būtu skaidrs kas aiz viena teikuma stāv.
Mērķis - saprast virzienu, kādā gājām pēdējos 3 gados. Skaidri redzēt kur esam, kas ir kas, kas no tiem. Un saprotot iepriekšējo 3 gadu virzības vektoru, pašiem prast pavilkt to kustības līniju (vektoru) vel uz 2-3 gadiem uz priekšu , un saprast kur būsim. Tik vien.
Ja varēsim paturpināt vektoru uz 2-3 gadiem , tad teiksim "kas būs pēc gada" būs diez gan skaidrs. Un ja mums patīk "kur būsim" - ejam! Ja nē, tad zinot kas mums nepatiks pēc 1-2 gadiem, mēs jau šodien to varam labot.
Quo vadis? (kurp ej?).
Visiem veiksmīgu ceļu! Sākumā Jums jāpārvar 31 lapa teksta. Tālāk varēsiet ceļu zīmēt paši!
latvijaekonomika.weebly.com/
Publicēts kopsavilkums tā , kas izskanēja Latvijas sabiedrībā 2017-2019 gados. Var lasīt visu pēc kārtas, var tik atsevišķu tēmu kopsavilkumus, var ielādēt visu tekstu ka .doc vai PDF - kā kam ērtāk. Katrs teikums - kopsavilkums aiz kura meklējumi, analīze, publiskā runa, debates. Katrs raksts - viena tēma. Kopā - 31 gab. A4 lapa bez bildēm. teksts ar paskaidrojumiem lai debatēs izskanējuši fakti (ja tie nav plaši pazīstami) būtu saprotami, lai būtu skaidrs kas aiz viena teikuma stāv.
Mērķis - saprast virzienu, kādā gājām pēdējos 3 gados. Skaidri redzēt kur esam, kas ir kas, kas no tiem. Un saprotot iepriekšējo 3 gadu virzības vektoru, pašiem prast pavilkt to kustības līniju (vektoru) vel uz 2-3 gadiem uz priekšu , un saprast kur būsim. Tik vien.
Ja varēsim paturpināt vektoru uz 2-3 gadiem , tad teiksim "kas būs pēc gada" būs diez gan skaidrs. Un ja mums patīk "kur būsim" - ejam! Ja nē, tad zinot kas mums nepatiks pēc 1-2 gadiem, mēs jau šodien to varam labot.
Quo vadis? (kurp ej?).
Visiem veiksmīgu ceļu! Sākumā Jums jāpārvar 31 lapa teksta. Tālāk varēsiet ceļu zīmēt paši!
latvijaekonomika.weebly.com/
|
Biedrība Tautsaimnieks turpina strādāt online.
Gatavojam sēriju video sižetu par situāciju Latvijas tautsaimniecībā. Labāk saprast kas ir labi un ko var labot var salīdzinot. Pirmais sižets - par darba spēka nodokļiem un to ietekmi uz situācijai Latvijā. Tajā skaitā demogrāfiju, emigrāciju. Kur valdība ar saviem lēmumiem risinot šo jautājumu, novietoja Latviju citu ES valstu starpā. Tuvākā laikā būs publicēts kopsavilkums par ko runāja publiska telpā Latvijas sabiedrība 2017-2019 gados. Un kur Latvija var nonākt 2021-2023 gados. 2020 gada notikumi tik apstiprina teikto iepriekš (Latvijas attīstības vektors/virziens). Tāpēc materiālam dots nosaukums "Quo vadis?" ("kurp ej?") |
|
Ierēdņu nozagtā valsts
Valsts iedzīvotāju vērtējums par valsts un pašvaldību darbību, kā arī uzticība valdībai ir ļoti zema, to veicina tās ekonomiskā nekompetence un atbildības trūkums to darbībā, šobrīd valsts un pašvaldību iestāžu rīcību var raksturot kā orientētu uz procesu nevis rezultātu. Pasaules Bankas reitingā Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota trešajā desmitniekā starp ES valstīm. Eiropas komisija arī norāda uz problēmām ar publiskā sektora efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldību un valsts uzņēmumiem.
Vārds IERĒDNIS iedzīvotājiem asociējas ar valsts un pašvaldību darbiniekiem kurus uztur nodokļu maksātāji. 2019. gada 2, ceturksnī valsts sabiedriskajā sektorā bija 290 tūkstoši darba vietu kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, attiecībā pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu. Un 2018. gadā tie atalgojumā ir saņēmuši gandrīz 4 miljardus eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.
Sabiedriskais sektors sevī ietver valsts iestādes, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Neadekvāti liels nodarbināto skaits ir pašvaldībās, kad reģionos būtiski samazinās iedzīvotāju skaits tad pašvaldībās strādājošo skaits palielinās un pašreiz sasniedz 117 tūkstošus. Kapitālsabiedrībās nodarbināto skaits pārsniedz 80 tūkstošus un to sniegto pakalpojumu tarifi kā ūdens, apkures elektroenerģijas un citi, arī būtiski ietekmē iedzīvotāju maciņus, kā piemēram Sadales tīkla tarifu cenas ir trešās lielākās Eiropā.
Regulāri tiek rosināts celt algas publiskajā sektorā nodarbinātajiem jo it kā zemais atalgojums liedz piesaistīt izcilības. Atalgojuma atšķirība valsts iestādēs sasniedz pat trīskārtīgu starpību strādājot līdzīgos amatos. Vairāk kā 60 tūkstošiem, sabiedriskā sektora darbiniekiem atalgojums mēnesī pārsniedz 2000 eiro, ir arī partijām pietuvināti darbinieki kas spēj saņemt atalgojumu pat astoņās darba vietās kas mērāms desmitos tūkstošos eiro. Bez šaubām, motivētiem darbiniekiem par kvalitatīvi paveiktu darbu ir jāsaņem attiecīgi arī labs atalgojums, bet ja ministrijās sāktu maksāt atalgojumu pēc paveiktā rezultāta tad tur paliktu strādāt kādi piecdesmit darbinieki.
Un kādi speciālisti ir nodarbināti valsts iestādes, kā interesēs tiek realizēta viņu darbība, kāds ir valsts iestāžu darbības mērķi. Nereti darba apjoms publiskā sektora darbiniekiem ir desmit reizes mazāks nekā privātajā sektorā, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Praktiski nekādas atbildības par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajiem darbiem. To pamata darbība vērsta uz sevis uzturēšanu, tiek pieņemti likumi un noteikumi kas nodrošinātu viņu eksistenci un to rīcība nereti ir cieši savijusies korupcijas tīmeklī.
No laiku laikiem valsts pārvaldes funkciju veikšana ir deleģēta politiskajiem ielikteņiem, šoferu dēli un deputātu māsām, kuru kompetence ir ārpus visām saprāta robežām. Viņi kā baktērijas vairojas ar noteiktu regularitāti, jo viņiem ir īpaši labvēlīgi apstākļi – koruptīvā vide. Viņi ir inficējuši visas valsts pārvaldes, ministrijas un arī pašvaldības iestādes. Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā korupcija Latvijai izmaksā līdz pat pieciem miljardiem eiro gadā.
Privātajā sektora uzņēmumu ekonomiskā darbība ir vērsta uz rezultātu un to darbinieku atlīdzība tiek noteikta pēc paveiktā darba apjoma. Tāpēc darbinieki ar labām zināšanām ar augstu IQ koeficientu privātajā sektorā tiek novērtēti, gan atalgojuma ziņā arī labām sociālās garantijas un bonusu veida, jo tieši viņi veido racionālas idejas un rada produktu pievienoto vērtību.
Bet cilvēki ar zemu IQ koeficientu uzskata sevi kā nesaprastus un nenovērtētus un mēģina sevi realizēt darbā kurā nav noteiktu mērķu un darba samaksa nav atkarīga no paveiktā darba, un tas ir valsts publiskais sektors kurā tie cenšas iekārtoties. No šiem darbinieka galvenokārt tiek prasīta priekšniecībai lojāla darbība. Rezultātā mūsu valsts sektora iestādēs izveidojusies lielāka nespējnieku armija kurā veselais saprāts ir atcelts.
Un ir liels sociālais ļaunums, kad cilvēki ar augstu IQ inteliģences koeficientu tiek šādā valsts iestādē kura darbība ir orientēta uz procesa imitāciju, šie darbinieki kādā laika periodā pieņem šīs nejēdzības par normu un arī degradējas un tikai kādi 10% nespēj pieņemt šo absurdumu par realitāti un pamet tādu darbu.
Nekompetences un korupcijas apvienojums bija Dombrovska valdības 2009. gada ekonomiskās krīzes pārvarēšana, ekonomiskais nepraša par septiņiem miljardiem eiro glāba valsts ekonomiku. Valsts tautsaimniecība “Veiksmes Stāsta” rezultātā desmit gadu laika periodā ir zaudējusi ap 90 miljardiem eiro, valsts parāds pašreiz sasniedz 10,8 miljardus eiro, valsts iedzīvotajiem parāda apkalpošana izmaksā vienu miljonu eiro dienā. Latvija ir pazaudējusi lielāku iedzīvotāju skaitu nekā otrajā pasaules karā, tika izšķirtas tūkstošiem ģimeņu, bērni palika bez vecākiem, iedzīvotājiem brutāli tika atņemti īpašumi, Latvija kļuva par līderi pēc pašnāvību skaita Eiropā!
Nākamā gada budžets būs līdz šim lielākais Latvijas vēsturē un tas pārsniegs 10 miljardus eiro, valdība plāno iekasēt no iedzīvotājiem lielāko Latvijas vēsturē lielāko naudas summu, un ko pretī iegūs iedzīvotāji no valsts vēsturē lielāka budžeta? Kādus valsts pakalpojumus un kādas papildus sociālās garantijas? Vai veselības aprūpe būs bezmaksas vai augstākā izglītība būs valsts apmaksāta vai Latvijā būs Eiropas līmeņa ātrgaitas šosejas, nebūs bērnu dārzos rindu?
Latvijas iedzīvotājiem nodokļu un nodevu slogs procentuāli ir lielāks nekā Zviedrijā, kur iedzīvotāji arī maksā lielus nodokļus, bet viņi pretī saņem plašus valsts un pašvaldību noteiktos pakalpojumus. Alegoriski izsakoties Zviedrijas iedzīvotāji saņem no valsts kvalitatīvus pakalpojumus “Volvo automašīnas” izteiksmē, bet Latvijā iedzīvotāji saņem no valsts pakalpojumus veca sarūsējošā “Zaporožeca” vērtībā!
No lielākā Latvijas valsts vēsturē valsts budžeta atbalstāmie tēriņi būtu veselības aprūpes finansējums kas tuvosies 1,2 miljardiem eiro un valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžets kas sastādīs 3 miljardu eiro. Bet lielākie labuma ieguvēji no lielākā valsts vēsturē budžeta atkal būs publiskā sektora darbinieki. Saeimas kopējais budžets sastādīs 26,07 miljoni eiro, prezidenta kancelejai budžets sastādīs 5,67 miljonus eiro, kas ir par 800 tūkstošiem lielāks nekā 2019 gadā. Pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 11 miljoni eiro paredzēti Sabiedrības integrācijas fondam kura darbības mērķi ir nesaprotami…. Desmiti miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas tiek izlietoti bez jebkādas vajadzības un nozīmes. Valsts sektorā nodarbinātajiem arī atļauts tērēt budžeta naudu uz saviem korporatīviem pasākumiem, dzīres uz iedzīvotāju rēķina turpināsies!
Manipulējot ar statistikas datiem ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, tajā skaitā tos, kuri ir izdevīgi tikai dažiem. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē. Ja valdība regulāri ceļ nodokļus, īpaši energoresursiem, tad tam seko visu preču un pakalpojumu cenu pieaugums, realitātē nekāda IKP pieauguma nav - ir vienkārša inflācija! Īstenībā Latvijas IKP ir mākslīgi uzpūsts cipars ar daudziem miljardiem eiro, jo statistikas datos netiek nodalīts reeksports no eksporta un nav precīzi noteikts (IKP) salīdzināmajās cenās. Finanšu ministrijas Latvijas “pareizas” IKP pieaugums ir tāds, lai valstij būtu tiesības uz valsts parāda pieaugumu, būtu vienkāršāk aizņemties naudu starptautiskajos finanšu tirgos.
Latviju 2000. gados dēvēja par Baltijas tīģeri, kuru salīdzināja ar austrumu valstīm - Āzijas tīģeriem Singapūru, Honkongu un Taivānu. Tā Singapūra ir nabadzīga ar dabas resursiem tur pat dzeramais ūdens tie piegādāts no Malaizijas, bet tā piecdesmit gados praktiski no feodālās valsts statusa kļuva par attīstītāko valsti pasaulē un tās teritorija ir tikai puse no Latgales teritorijas. 2017. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Singapūrā sastādīja 90 tūkstoši eiro, salīdzinājumam Latvijā tas bija vien 13,9 tūkstoši eiro. Viens no Singapūras satriecošo ekonomisko panākumu pamatiem bija barga valsts korupcijas apkarošana.
Latvija ir valsts Baltijas jūras krastā, viena no zaļākam valstīm Eiropā, šeit auglīgākā zeme, meži un liels daudzums ezeru, laba vieta dzīvošanai. Citur pasaulē tiek ieguldīti lieli līdzekli tuksnešu un akmeņaino zemju vietās lai ierīkotu apūdeņošanas sistēmas, lai tur ko varētu nodarboties ar zemkopību un dzīvot. Bet mūsu ierēdniecība ar ekonomiskām metodēm Latvijā izveidoja izcili nelabvēlīgu dzīves vidi cilvēkiem.
Darba ņēmējiem ar darba algu līdz 1000 eiro ir vidēji jānostrādā 9 mēneši gadā lai nomaksātu visus nodokļus un nodevas, kopējais slogs pārsniedz 70% no ienākumiem. Viņu veidotā nodokļu sistēma ir vērsta lai nodrošinātu labklājību apmēram 90 000 valsts iedzīvotājiem un ap 600 000 valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzībai. Strādājošie ir transformēti par trūkumcietējiem, ap 350 tūkstošiem darbaspējīgo iedzīvotāju ir kļuvuši par ekonomiskajiem bēgļiem. Valstī palikuši tikai 400 tūkstošu, tiešo nodokļu maksātāju kuri ģenerē visu nodokļu masu. No viņu nomaksātiem nodokļiem tiek uzturēti 550 tūkstoši pensiju saņēmēji un arī valsts publiskais sektors.
Attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks) valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaitu būtu jāsamazina apmēram par 90 000 darbiniekiem, Samazinot nodarbināto skaitu un tos integrējot privātajā sektorā, tautsaimniecība pārietu citā ekonomiskajā attīstības fāzē.
Uz valsts sektora samazināšanas rēķina varētu atrisināt daudziem gadiem ilgi ielaistās ekonomiskās problēmas. Galvenais netiktu bremzēta ekonomiskā attīstība, mazinātos birokrātiskais slogs un korupcijas riski, tiktu atrisināta akūta darba spēka pieejamība, varētu mazināt darbaspēka nodokļus, palielināt veselības aprūpes finansējumu, sakārtot autoceļu tīklu. Fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!
Pašreiz Latvija ir IZDEVUSIES VALSTS ierēdņiem, kuru tie 28. gadus ir to nemitīgi izzaguši. Mainās Saeimas deputātu korpuss, mainās valdības ministri bet absurdais ekonomiskais kurss paliek nemainīgs jo to veido mūsu lielā koruptīvā un nekompetentā valsts pārvalde!
Biedrības” Tautsaimnieks” valdes loceklis Raimonds Nipers
Valsts iedzīvotāju vērtējums par valsts un pašvaldību darbību, kā arī uzticība valdībai ir ļoti zema, to veicina tās ekonomiskā nekompetence un atbildības trūkums to darbībā, šobrīd valsts un pašvaldību iestāžu rīcību var raksturot kā orientētu uz procesu nevis rezultātu. Pasaules Bankas reitingā Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota trešajā desmitniekā starp ES valstīm. Eiropas komisija arī norāda uz problēmām ar publiskā sektora efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldību un valsts uzņēmumiem.
Vārds IERĒDNIS iedzīvotājiem asociējas ar valsts un pašvaldību darbiniekiem kurus uztur nodokļu maksātāji. 2019. gada 2, ceturksnī valsts sabiedriskajā sektorā bija 290 tūkstoši darba vietu kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, attiecībā pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu. Un 2018. gadā tie atalgojumā ir saņēmuši gandrīz 4 miljardus eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.
Sabiedriskais sektors sevī ietver valsts iestādes, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Neadekvāti liels nodarbināto skaits ir pašvaldībās, kad reģionos būtiski samazinās iedzīvotāju skaits tad pašvaldībās strādājošo skaits palielinās un pašreiz sasniedz 117 tūkstošus. Kapitālsabiedrībās nodarbināto skaits pārsniedz 80 tūkstošus un to sniegto pakalpojumu tarifi kā ūdens, apkures elektroenerģijas un citi, arī būtiski ietekmē iedzīvotāju maciņus, kā piemēram Sadales tīkla tarifu cenas ir trešās lielākās Eiropā.
Regulāri tiek rosināts celt algas publiskajā sektorā nodarbinātajiem jo it kā zemais atalgojums liedz piesaistīt izcilības. Atalgojuma atšķirība valsts iestādēs sasniedz pat trīskārtīgu starpību strādājot līdzīgos amatos. Vairāk kā 60 tūkstošiem, sabiedriskā sektora darbiniekiem atalgojums mēnesī pārsniedz 2000 eiro, ir arī partijām pietuvināti darbinieki kas spēj saņemt atalgojumu pat astoņās darba vietās kas mērāms desmitos tūkstošos eiro. Bez šaubām, motivētiem darbiniekiem par kvalitatīvi paveiktu darbu ir jāsaņem attiecīgi arī labs atalgojums, bet ja ministrijās sāktu maksāt atalgojumu pēc paveiktā rezultāta tad tur paliktu strādāt kādi piecdesmit darbinieki.
Un kādi speciālisti ir nodarbināti valsts iestādes, kā interesēs tiek realizēta viņu darbība, kāds ir valsts iestāžu darbības mērķi. Nereti darba apjoms publiskā sektora darbiniekiem ir desmit reizes mazāks nekā privātajā sektorā, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Praktiski nekādas atbildības par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajiem darbiem. To pamata darbība vērsta uz sevis uzturēšanu, tiek pieņemti likumi un noteikumi kas nodrošinātu viņu eksistenci un to rīcība nereti ir cieši savijusies korupcijas tīmeklī.
No laiku laikiem valsts pārvaldes funkciju veikšana ir deleģēta politiskajiem ielikteņiem, šoferu dēli un deputātu māsām, kuru kompetence ir ārpus visām saprāta robežām. Viņi kā baktērijas vairojas ar noteiktu regularitāti, jo viņiem ir īpaši labvēlīgi apstākļi – koruptīvā vide. Viņi ir inficējuši visas valsts pārvaldes, ministrijas un arī pašvaldības iestādes. Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā korupcija Latvijai izmaksā līdz pat pieciem miljardiem eiro gadā.
Privātajā sektora uzņēmumu ekonomiskā darbība ir vērsta uz rezultātu un to darbinieku atlīdzība tiek noteikta pēc paveiktā darba apjoma. Tāpēc darbinieki ar labām zināšanām ar augstu IQ koeficientu privātajā sektorā tiek novērtēti, gan atalgojuma ziņā arī labām sociālās garantijas un bonusu veida, jo tieši viņi veido racionālas idejas un rada produktu pievienoto vērtību.
Bet cilvēki ar zemu IQ koeficientu uzskata sevi kā nesaprastus un nenovērtētus un mēģina sevi realizēt darbā kurā nav noteiktu mērķu un darba samaksa nav atkarīga no paveiktā darba, un tas ir valsts publiskais sektors kurā tie cenšas iekārtoties. No šiem darbinieka galvenokārt tiek prasīta priekšniecībai lojāla darbība. Rezultātā mūsu valsts sektora iestādēs izveidojusies lielāka nespējnieku armija kurā veselais saprāts ir atcelts.
Un ir liels sociālais ļaunums, kad cilvēki ar augstu IQ inteliģences koeficientu tiek šādā valsts iestādē kura darbība ir orientēta uz procesa imitāciju, šie darbinieki kādā laika periodā pieņem šīs nejēdzības par normu un arī degradējas un tikai kādi 10% nespēj pieņemt šo absurdumu par realitāti un pamet tādu darbu.
Nekompetences un korupcijas apvienojums bija Dombrovska valdības 2009. gada ekonomiskās krīzes pārvarēšana, ekonomiskais nepraša par septiņiem miljardiem eiro glāba valsts ekonomiku. Valsts tautsaimniecība “Veiksmes Stāsta” rezultātā desmit gadu laika periodā ir zaudējusi ap 90 miljardiem eiro, valsts parāds pašreiz sasniedz 10,8 miljardus eiro, valsts iedzīvotajiem parāda apkalpošana izmaksā vienu miljonu eiro dienā. Latvija ir pazaudējusi lielāku iedzīvotāju skaitu nekā otrajā pasaules karā, tika izšķirtas tūkstošiem ģimeņu, bērni palika bez vecākiem, iedzīvotājiem brutāli tika atņemti īpašumi, Latvija kļuva par līderi pēc pašnāvību skaita Eiropā!
Nākamā gada budžets būs līdz šim lielākais Latvijas vēsturē un tas pārsniegs 10 miljardus eiro, valdība plāno iekasēt no iedzīvotājiem lielāko Latvijas vēsturē lielāko naudas summu, un ko pretī iegūs iedzīvotāji no valsts vēsturē lielāka budžeta? Kādus valsts pakalpojumus un kādas papildus sociālās garantijas? Vai veselības aprūpe būs bezmaksas vai augstākā izglītība būs valsts apmaksāta vai Latvijā būs Eiropas līmeņa ātrgaitas šosejas, nebūs bērnu dārzos rindu?
Latvijas iedzīvotājiem nodokļu un nodevu slogs procentuāli ir lielāks nekā Zviedrijā, kur iedzīvotāji arī maksā lielus nodokļus, bet viņi pretī saņem plašus valsts un pašvaldību noteiktos pakalpojumus. Alegoriski izsakoties Zviedrijas iedzīvotāji saņem no valsts kvalitatīvus pakalpojumus “Volvo automašīnas” izteiksmē, bet Latvijā iedzīvotāji saņem no valsts pakalpojumus veca sarūsējošā “Zaporožeca” vērtībā!
No lielākā Latvijas valsts vēsturē valsts budžeta atbalstāmie tēriņi būtu veselības aprūpes finansējums kas tuvosies 1,2 miljardiem eiro un valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžets kas sastādīs 3 miljardu eiro. Bet lielākie labuma ieguvēji no lielākā valsts vēsturē budžeta atkal būs publiskā sektora darbinieki. Saeimas kopējais budžets sastādīs 26,07 miljoni eiro, prezidenta kancelejai budžets sastādīs 5,67 miljonus eiro, kas ir par 800 tūkstošiem lielāks nekā 2019 gadā. Pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 11 miljoni eiro paredzēti Sabiedrības integrācijas fondam kura darbības mērķi ir nesaprotami…. Desmiti miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas tiek izlietoti bez jebkādas vajadzības un nozīmes. Valsts sektorā nodarbinātajiem arī atļauts tērēt budžeta naudu uz saviem korporatīviem pasākumiem, dzīres uz iedzīvotāju rēķina turpināsies!
Manipulējot ar statistikas datiem ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, tajā skaitā tos, kuri ir izdevīgi tikai dažiem. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē. Ja valdība regulāri ceļ nodokļus, īpaši energoresursiem, tad tam seko visu preču un pakalpojumu cenu pieaugums, realitātē nekāda IKP pieauguma nav - ir vienkārša inflācija! Īstenībā Latvijas IKP ir mākslīgi uzpūsts cipars ar daudziem miljardiem eiro, jo statistikas datos netiek nodalīts reeksports no eksporta un nav precīzi noteikts (IKP) salīdzināmajās cenās. Finanšu ministrijas Latvijas “pareizas” IKP pieaugums ir tāds, lai valstij būtu tiesības uz valsts parāda pieaugumu, būtu vienkāršāk aizņemties naudu starptautiskajos finanšu tirgos.
Latviju 2000. gados dēvēja par Baltijas tīģeri, kuru salīdzināja ar austrumu valstīm - Āzijas tīģeriem Singapūru, Honkongu un Taivānu. Tā Singapūra ir nabadzīga ar dabas resursiem tur pat dzeramais ūdens tie piegādāts no Malaizijas, bet tā piecdesmit gados praktiski no feodālās valsts statusa kļuva par attīstītāko valsti pasaulē un tās teritorija ir tikai puse no Latgales teritorijas. 2017. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Singapūrā sastādīja 90 tūkstoši eiro, salīdzinājumam Latvijā tas bija vien 13,9 tūkstoši eiro. Viens no Singapūras satriecošo ekonomisko panākumu pamatiem bija barga valsts korupcijas apkarošana.
Latvija ir valsts Baltijas jūras krastā, viena no zaļākam valstīm Eiropā, šeit auglīgākā zeme, meži un liels daudzums ezeru, laba vieta dzīvošanai. Citur pasaulē tiek ieguldīti lieli līdzekli tuksnešu un akmeņaino zemju vietās lai ierīkotu apūdeņošanas sistēmas, lai tur ko varētu nodarboties ar zemkopību un dzīvot. Bet mūsu ierēdniecība ar ekonomiskām metodēm Latvijā izveidoja izcili nelabvēlīgu dzīves vidi cilvēkiem.
Darba ņēmējiem ar darba algu līdz 1000 eiro ir vidēji jānostrādā 9 mēneši gadā lai nomaksātu visus nodokļus un nodevas, kopējais slogs pārsniedz 70% no ienākumiem. Viņu veidotā nodokļu sistēma ir vērsta lai nodrošinātu labklājību apmēram 90 000 valsts iedzīvotājiem un ap 600 000 valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzībai. Strādājošie ir transformēti par trūkumcietējiem, ap 350 tūkstošiem darbaspējīgo iedzīvotāju ir kļuvuši par ekonomiskajiem bēgļiem. Valstī palikuši tikai 400 tūkstošu, tiešo nodokļu maksātāju kuri ģenerē visu nodokļu masu. No viņu nomaksātiem nodokļiem tiek uzturēti 550 tūkstoši pensiju saņēmēji un arī valsts publiskais sektors.
Attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks) valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaitu būtu jāsamazina apmēram par 90 000 darbiniekiem, Samazinot nodarbināto skaitu un tos integrējot privātajā sektorā, tautsaimniecība pārietu citā ekonomiskajā attīstības fāzē.
Uz valsts sektora samazināšanas rēķina varētu atrisināt daudziem gadiem ilgi ielaistās ekonomiskās problēmas. Galvenais netiktu bremzēta ekonomiskā attīstība, mazinātos birokrātiskais slogs un korupcijas riski, tiktu atrisināta akūta darba spēka pieejamība, varētu mazināt darbaspēka nodokļus, palielināt veselības aprūpes finansējumu, sakārtot autoceļu tīklu. Fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!
Pašreiz Latvija ir IZDEVUSIES VALSTS ierēdņiem, kuru tie 28. gadus ir to nemitīgi izzaguši. Mainās Saeimas deputātu korpuss, mainās valdības ministri bet absurdais ekonomiskais kurss paliek nemainīgs jo to veido mūsu lielā koruptīvā un nekompetentā valsts pārvalde!
Biedrības” Tautsaimnieks” valdes loceklis Raimonds Nipers
|
Konference:
"Latvijas ekonomiskās attīstības problēmas un risinājumi" Norises vieta: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2.st., Akadēmijas laukums 1, Rīga Organizatori: Latvijas Zinātņu akadēmija un biedrība “Tautsaimnieks” Piektdiena, 06. decembris 2019. |
Zemāk prezentācijas kuras izskanēja šajā konferencē.
|
|
| ||||||||||||
29.11.2019. Ludzas uzņēmēju konsultatīvās padomes sēde.
29. novembrī Ludzas Tautas nama mazajā zālē notika Uzņēmēju konsultatīvā padome, kura darbojas Ludzas novadā jau vairākus gadus ar mērķi sekmēt vietējas uzņēmējdarbības attīstību un veicināt dialogu starp pašvaldību un uzņēmējiem. Tikšanās piedalījās Uzņēmēju konsultatīvās padomes locekļi, Ludzas novada uzņēmēji, kā arī Ludzas novada domes un Saeimas deputāti un dažādu organizāciju pārstāvji: Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Aivars Meikšāns, pašvaldības deputāti, Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs, ALTUM un biedrības “Tautsaimnieks” pārstāvji.
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs
|
Uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītājs, biedrības Tautsaimnieks valdes loceklis, uzņēmējs Jānis Romancāns
|
Biedrības Tautsaimnieks valdes loceklis, uzņēmējs Raimonds Nipers
|
|
|
Latgales reģionālās televīzijas video sižets par pasākumu.
|
30.09.2019 Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes (LPRAP) sēde.
Biedrību Tautsaimnieks un LTRK prezentācija par Latgales ekonomiskās dzīvotspējas atjaunošanu - no uzņēmēju redzes punkta. Kas protams ka atšķiras ne tik no valdības redzes punkta (par ko dažas dienas iepriekš diskutējām Finanšu ministrijā Rīgā), bet vēl asāka diskusija par šo tēmu - ar Latgales pašvaldību vadītājiem.
|
|
30.04.2019. Latgales lietu apakškomisijas sēde.
30.04.2019. Notika Latgales lietu apakškomisijas sēde, kura bija gatavota jau no Latgales uzņēmēju kongresa rezolūcijas saņemšanas. gatavojās abas puses lai izrunāt uzņēmēju paceltos jautājumus maksimāli kompetenta sastāvā. Bija pieaicināti visi saeimas deputāti kuri ievēlēti no Latgales reģiona, VARAM , Ekonomikas un Finanšu ministriju pārstāvi. savu redzējumu par iespējamību realizēt Latgales uzņēmēju kongresa prasības sagatavoja Latvijas bankas ekonomisti. Zemāk pieliktas fotogrāfijas no pasākuma. Arī pēc tam var redzēt ka saruna bija smaga , brīžiem pat asa. Bez liekas diplomātijas puses apmainījās ar situācijas redzējumu un iespējamiem risinājumiem.
Rezultāts - ir atzīts ka jāturpina darbs pie kongresa rezolūcijas realizācijas dzīvē. Biedrības Tautsaimnieks pārstāvi būs iekļauti darba grupa kura strādās pie jaunās nodokļu sistēmas (kas ir viena no pamat prasībām kongresa revolūcija - mainīt nodokļu sistēmu). Pieņemts lēmums izmantojot valdības resursus, bet biedrības tautsaimnieks kontrolē veikt dziļākus aprēķinus uzņēmēju priekšlikumiem par nodokļu izmaiņām. Jo tiem nepieciešami dati , kuru uzņēmējiem nav. Tikai kad arī pēc šīs pārbaudes būs apstiprināts pozitīvs rezultāts uz ekonomikas attīstību , var celt jautājumu par nodokļu sistēmas izmaiņām.
Rezultāts - ir atzīts ka jāturpina darbs pie kongresa rezolūcijas realizācijas dzīvē. Biedrības Tautsaimnieks pārstāvi būs iekļauti darba grupa kura strādās pie jaunās nodokļu sistēmas (kas ir viena no pamat prasībām kongresa revolūcija - mainīt nodokļu sistēmu). Pieņemts lēmums izmantojot valdības resursus, bet biedrības tautsaimnieks kontrolē veikt dziļākus aprēķinus uzņēmēju priekšlikumiem par nodokļu izmaiņām. Jo tiem nepieciešami dati , kuru uzņēmējiem nav. Tikai kad arī pēc šīs pārbaudes būs apstiprināts pozitīvs rezultāts uz ekonomikas attīstību , var celt jautājumu par nodokļu sistēmas izmaiņām.
|
|
|
|
Mēdijos par uzņēmēju kongresu 22.03.2019
|
Informācija krievvalodīgā TV. Interesanti ka pievērsta uzmanība izskanējušai uzņēmēju kongresa laikā informācijai par to, ka piedāvātie risinājumi palīdzēs atrisināt arī sociālos jautājumus, dos iespēju pacelt algas ne tikai strādājošiem uzņēmumos, bet arī budžeta iestādēs (skolotāji, ārsti, policija un t.l.), tas arī ir ceļš nodrošināt cienājamas pensijas.
|
Informācija Latvijas Radio 1.
"Latgales stundā" - iesakām pievērst uzmanību ne tikai ko saka diskusijas dalībnieki, bet arī diskusijas vadītājs. Paldies viņam par interesantu viedokļi. Pilna versija šī LR1 raidījuma pieejama lr1.lsm.lv/lv/raksts/latgales-stunda-latgolys-stunde/latgales-uznemeji-gatavo-kartejo-rezoluciju-valdibai.a116070/ |
Informācija sociālos tīklos.
Iespējams uz šo stundu precīzākais un īsākais apraksts visa kas notika "Gorā" , uzņēmēju kongresa laikā un kas būs ar pieņemtiem lēmumiem tālāk. Viss tas tik vien 1.5 minūtēs! Paldies Modri! Pilnā versija šī video pieejama Modra Blūmentāla Facebook lapā www.facebook.com/modris.blumentals/videos/2087417711312459/?epa=SEARCH_BOX |
Latgales uzņēmēju 2. kongresa 22.03.2019.
Rezolūcija.
Rezolūcija.
Latvijas tautsaimniecības rādītāji aizvien vairāk tuvinās Eiropas vidējiem rādītājiem. Lielāko veiksmes stāstu uzrāda Rīga un Rīgas reģions pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, lidostai un ostai, Latvijas spēcīgāko augstskolu un politiskā centra atrašanās vietai. Savukārt reģioni ir zaudējuši savu pievilcību investoru acīs un iedzīvotāji darbaspējas vecumā labi atalgotu darba vietu meklējumos izbrauc uz Rīgu un Rīgas reģionu vai uz citām ES valstīm.
Reģionālās tautsaimniecības atdzimšanai ir vajadzīgi uzņēmumi, kas rada labi atalgotas darba vietas. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgi gudri cilvēki un uzņēmumiem peļņa, no kuras notiek investīcijas iekārtās, izstrādnēs, cilvēku prasmēs. Lai to panāktu, pagaidām ir jākoncentrējas uz 3 virzieniem:
1) darbaspēks - samazināt darbaspēka nodokļus, pacelt produktivitāti, paplašināt darbaspēka pieejamību
2) transports un infrastruktūra - attīstīt efektīvu un modernu transporta infrastruktūru
3) samazināt elektroenerģijas izmaksas vismaz uz Baltijas/Eiropas Ziemeļaustrumu līmeni.
Balstoties uz 2017. gada Latgales uzņēmēju 1. kongresa rezolūciju, biedrība Tautsaimnieks ir izvirzījusi un saņēmusi pilnvarojumu iesniegt Latvijas valdībai sekojošus punktus:
1. Darbaspēka nodokļi:
a. Ieviest fiksētu IIN neapliekamo minimumu, kas nodrošinātu minimālo sociālo labklājības līmeni – 500 EUR no 2020. gada, 750 sākot ar 2021. gadu un 1000 Euro no 2022. gada. Atcelt diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanu. Finansējumu rast valsts budžetā, samazinot valsts un pašvaldību, tai skaitā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izmaksas, ieviešot efektīvu pārvaldību un samazināt zudumus, kas rodas pārmērīgas birokrātijas vai ļaunprātīgas rīcības rezultātā. Vadīties no laba saimnieka principiem un izbeigt valsts parāda un nodokļu sloga palielināšanu.
b. Ņemot vērā, ka par darbinieku tiek nomaksāts 35,09% sociālais nodoklis, valsts sociālajai sistēmai ir jāsedz slimības lapas pilnā apmērā.
2. Prasām nekavējoties atteikties no OIK un samazināt sadales tīkla tarifus no 2020. gada. Ja tā rezultātā valstij rastos zaudējumi, uzņēmumiem nav jāturpina nosegt izmaksas, kas radušās ministru un ierēdņu nezināšanas vai ļaunprātīgas rīcības dēļ.
3. Visus iekasētos ar transportu un ceļiem saistītos nodokļus un nodevas novirzīt transporta infrastruktūras saglabāšanai un uzlabošanai. Pašlaik autotransporta nodokļos un nodevās Latvijā gadā tiek iekasēti 740 miljoni EUR, bet ceļu atjaunošanai ieguldīti tikai 230 miljoni Euro. Pēc biedrības Latvijas Ceļu būvētājs datiem, Latvijas tautsaimniecība gadā zaudē līdz 1 miljardam Euro ceļu neatbilstošā stāvokļa dēļ.
4. Ņemot vērā, ka
- Latvijas valdība uz Latgales uzņēmēju 1. kongresa deklarāciju atbildēja formāli un pēc būtības tā tika ignorēta;
- kongresā pieņemtās vai līdzīgas prasības izmantoja tagad pie varas esošās partijas, taču solījumi vēlētājiem, kas mazinātu ienākumu nevienlīdzību, pašlaik netiek pildīti;
uzskatām, ka Latvijas reģionu un, konkrēti, Latgales tautsaimniecības problēmas vairāk nav atliekamas un ir jārisina nekavējoši, tāpēc
biedrība Tautsaimnieks ir pilnvarota vērsties Eiropas Savienības institūcijās, lai rastu Latgales uzņēmēju interešu aizstāvību.
Latgales uzņēmēji primāri prasa būtiski atvieglot nodokļu nastu un iekasētos līdzekļus ieguldīt efektīvi tautsaimniecības izaugsmē tieši reģionā. Pie tam, Latgales uzņēmējiem ir pašiem jāspēj noteikt ieguldījumu veidus un prioritātes. Uzskatām, ka ES Kohēzijas fondi, kas bija mērķēti reģionu attīstībai, ir izmantoti nelietderīgi, neefektīvi un apejot reģionus, kuros ieguldījumi bija nepieciešami visvairāk. Uzskatām, ka 1917. gada Latgales kongresa rezolūcijas 2. punkts par Latgales saimnieciskās pašnoteikšanos ir ignorēts, aizbildinoties ar nepamatotām bailēm par Latgales atvienošanos. Latgales kongresa delegāti un biedrība Tautsaimniecība nelokāmi redz Latgali kā vienu no Latvijas reģioniem un kā vienu no Eiropas Savienības reģioniem. Mēs paužam dziļu neapmierinātību, ka Latgales tautsaimniecības atjaunošanas jautājumi jau daudzus gadus netiek risināti pēc būtības, bet tikai neskaitāmu dokumentu un runu līmenī. Uzskatām, ka Latgales tautsaimniecībā ir nekavējoši jāievieš krīzes vadība un no runām jāpāriet uz darbiem. Balstoties uz pēdējo 25 gadu Latgales reģiona tautsaimniecības rādītājiem, mēs apšaubām, ka oficiālā Rīga spēj izbeigt Latgales reģiona de facto noplicināšanas politiku un tāpēc lūdzam Eiropas Savienības aizstāvību. Mēs lūdzam Eiropas Savienības atbalstu tādas Latgales reģiona pārvaldes un finansējuma struktūras izveidei, kas atjaunotu Latgales tautsaimniecības attīstību un panāktu iedzīvotāju labklājības izaugsmi līdz ES vidējiem rādītājiem.
Reģionālās tautsaimniecības atdzimšanai ir vajadzīgi uzņēmumi, kas rada labi atalgotas darba vietas. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgi gudri cilvēki un uzņēmumiem peļņa, no kuras notiek investīcijas iekārtās, izstrādnēs, cilvēku prasmēs. Lai to panāktu, pagaidām ir jākoncentrējas uz 3 virzieniem:
1) darbaspēks - samazināt darbaspēka nodokļus, pacelt produktivitāti, paplašināt darbaspēka pieejamību
2) transports un infrastruktūra - attīstīt efektīvu un modernu transporta infrastruktūru
3) samazināt elektroenerģijas izmaksas vismaz uz Baltijas/Eiropas Ziemeļaustrumu līmeni.
Balstoties uz 2017. gada Latgales uzņēmēju 1. kongresa rezolūciju, biedrība Tautsaimnieks ir izvirzījusi un saņēmusi pilnvarojumu iesniegt Latvijas valdībai sekojošus punktus:
1. Darbaspēka nodokļi:
a. Ieviest fiksētu IIN neapliekamo minimumu, kas nodrošinātu minimālo sociālo labklājības līmeni – 500 EUR no 2020. gada, 750 sākot ar 2021. gadu un 1000 Euro no 2022. gada. Atcelt diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanu. Finansējumu rast valsts budžetā, samazinot valsts un pašvaldību, tai skaitā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izmaksas, ieviešot efektīvu pārvaldību un samazināt zudumus, kas rodas pārmērīgas birokrātijas vai ļaunprātīgas rīcības rezultātā. Vadīties no laba saimnieka principiem un izbeigt valsts parāda un nodokļu sloga palielināšanu.
b. Ņemot vērā, ka par darbinieku tiek nomaksāts 35,09% sociālais nodoklis, valsts sociālajai sistēmai ir jāsedz slimības lapas pilnā apmērā.
2. Prasām nekavējoties atteikties no OIK un samazināt sadales tīkla tarifus no 2020. gada. Ja tā rezultātā valstij rastos zaudējumi, uzņēmumiem nav jāturpina nosegt izmaksas, kas radušās ministru un ierēdņu nezināšanas vai ļaunprātīgas rīcības dēļ.
3. Visus iekasētos ar transportu un ceļiem saistītos nodokļus un nodevas novirzīt transporta infrastruktūras saglabāšanai un uzlabošanai. Pašlaik autotransporta nodokļos un nodevās Latvijā gadā tiek iekasēti 740 miljoni EUR, bet ceļu atjaunošanai ieguldīti tikai 230 miljoni Euro. Pēc biedrības Latvijas Ceļu būvētājs datiem, Latvijas tautsaimniecība gadā zaudē līdz 1 miljardam Euro ceļu neatbilstošā stāvokļa dēļ.
4. Ņemot vērā, ka
- Latvijas valdība uz Latgales uzņēmēju 1. kongresa deklarāciju atbildēja formāli un pēc būtības tā tika ignorēta;
- kongresā pieņemtās vai līdzīgas prasības izmantoja tagad pie varas esošās partijas, taču solījumi vēlētājiem, kas mazinātu ienākumu nevienlīdzību, pašlaik netiek pildīti;
uzskatām, ka Latvijas reģionu un, konkrēti, Latgales tautsaimniecības problēmas vairāk nav atliekamas un ir jārisina nekavējoši, tāpēc
biedrība Tautsaimnieks ir pilnvarota vērsties Eiropas Savienības institūcijās, lai rastu Latgales uzņēmēju interešu aizstāvību.
Latgales uzņēmēji primāri prasa būtiski atvieglot nodokļu nastu un iekasētos līdzekļus ieguldīt efektīvi tautsaimniecības izaugsmē tieši reģionā. Pie tam, Latgales uzņēmējiem ir pašiem jāspēj noteikt ieguldījumu veidus un prioritātes. Uzskatām, ka ES Kohēzijas fondi, kas bija mērķēti reģionu attīstībai, ir izmantoti nelietderīgi, neefektīvi un apejot reģionus, kuros ieguldījumi bija nepieciešami visvairāk. Uzskatām, ka 1917. gada Latgales kongresa rezolūcijas 2. punkts par Latgales saimnieciskās pašnoteikšanos ir ignorēts, aizbildinoties ar nepamatotām bailēm par Latgales atvienošanos. Latgales kongresa delegāti un biedrība Tautsaimniecība nelokāmi redz Latgali kā vienu no Latvijas reģioniem un kā vienu no Eiropas Savienības reģioniem. Mēs paužam dziļu neapmierinātību, ka Latgales tautsaimniecības atjaunošanas jautājumi jau daudzus gadus netiek risināti pēc būtības, bet tikai neskaitāmu dokumentu un runu līmenī. Uzskatām, ka Latgales tautsaimniecībā ir nekavējoši jāievieš krīzes vadība un no runām jāpāriet uz darbiem. Balstoties uz pēdējo 25 gadu Latgales reģiona tautsaimniecības rādītājiem, mēs apšaubām, ka oficiālā Rīga spēj izbeigt Latgales reģiona de facto noplicināšanas politiku un tāpēc lūdzam Eiropas Savienības aizstāvību. Mēs lūdzam Eiropas Savienības atbalstu tādas Latgales reģiona pārvaldes un finansējuma struktūras izveidei, kas atjaunotu Latgales tautsaimniecības attīstību un panāktu iedzīvotāju labklājības izaugsmi līdz ES vidējiem rādītājiem.
Latgales uzņēmēju 2. kongress. 22.03.2019. Gors.
|
Kongresa atklāšanas uzrunas:
|
Kongresa atklāšanas uzrunu turpinājums:
Gunara Upenieka . Latgales Plānošanas reģiona priekšsēdētājs, Krāslavas domes priekšsēdētājs Edmunda Teirumnieka . LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas Priekšsēdētājs. Kaspara Gerharda . Zemkopības ministrs
|
|
|
|
|
|
Uzņēmēju kongress 06.12.2017. mēdijos
|
Par kongresu.
|
Nesaņemot atbildi no valdības organizēta preses konference.
|
Par preses konferenci.
|
Latgales uzņēmēju kongresa “Biznesa vide Latgalē” 06.12.2017. Rezolūcija
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Latgalē bija 425 tūkstoši iedzīvotāju, pašlaik Latgalē ir palicis vien 200 tūkstošu iedzīvotāju. Divu pasaules karu laikā Latgale kopā nebija pazaudējusi tādu iedzīvotāju skaitu. Vairs ir atlikuši tikai 814 uzņēmumi, kas nodarbina 10 un vairāk darbiniekus. Ir krasi pieauguši nodokļi un energoresursu cenas, kas ir nesamērojams ar produktivitātes, eksporta iespēju attīstību vai iekšējā tirgus patēriņu. Investīcijas ir tuvu nullei un uzņēmumu rentabilitāte neļauj cerēt uz ilgtspējīgu attīstību. Tā rezultātā visa Latgales tautsaimniecība ir iegājusi lejupejošā spirālē un iedzīvotāji arvien vairāk ir spiesti doties prom no Latgales. Pašreizējā politika ir pierādījusi savu negatīvo ietekmi uz reģionu un tā cilvēkiem. Ir vajadzīgas neatliekamas un būtiskas izmaiņas.
Lai nodrošinātu Latgales iedzīvotāju pilnvērtīgu izdzīvošanu un tautsaimniecības attīstības iespējas:
- Jāveido uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, samazinot kopējo nodokļu un nodevu slogu līdz ES vidējam līmenim, būtiski vienkāršojot nodokļu sistēmu:
- IIN neapliekamo minimumu noteikt minimālās algas apmērā;
- piemērot samazinātas PVN likmes 5% apmērā pamatpārtikas precēm, elektroenerģijai, ēdināšanas un komunālajiem pakalpojumiem;
- uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi Latgalē noteikt 12%. Turpmāk uzņēmumiem nepiemērot UIN atlaides.
- Divu gadu laikā jāsamazina sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu Latgalē līdz 17 000. Jārada iespēja publiskā sektora darbiniekiem pārkvalificēties atbilstoši privātā sektora vajadzībām. Pakāpeniski jāsasniedz publiskā sektora rādītāju - 172 nodarbinātie uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem (saskaņā ar ES vidējo rādītāju).
- Uzņēmējdarbības veicināšanai jāsamazina energoresursu tarifus, jo īpaši jāatsakās no OIK.
- Nekavējoties veikt izglītības reformas, arī pirmsskolas un sākumskolas mācību procesā ieviešot principu “mācoties darīt”, ieviest inovatīvus, modernus izglītības risinājumus vidējā un augstākajā izglītībā, visos posmos nodrošināt drošu emocionālu vidi. Pārtraukt NVA īstenoto ilgstošo bezdarbnieku programmu, tam paredzēto finansējumu novirzīt mācību iestādēm darbinieku pārkvalifikācijas nodrošināšanai pēc uzņēmumu pieprasījuma, ieviešot apmācāmo atbildību.
- Infrastruktūras stiprināšanai jāsamazina autotransporta nodevu slogs Latgales uzņēmējiem, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko atrašanās vietu. Jāatjauno ceļa fonds, uz to novirzot 90% no iekasētajiem ar autotransportu saistītajiem nodokļiem ceļu infrastruktūras uzlabošanas mērķiem.
Latgales uzņēmēju kongress 06.12.2017
|
1. Daļa.
|
2. Daļa.
|
3. Daļa.
|
