TAUTSAIMNIEKS
  • Jaunumi
  • Biedrība
  • Biedriem
Jaunāka  informācija šeit  atrodas  augšā.  Hronoloģiski vecāka informācija ir zemāk. 
Vairāk par situāciju un par to kas  būs :  "Publikācijas  par situāciju Latvijā". ​
Publikācijas par situāciju Latvijā

Biedrība  Tautsaimnieks  esam saņēmuši atbildi uz  mūsu vēstuli (sk. zemāk)  no Valsts Prezidenta kancelejas.

Rīgā

18.12.2020. Nr. 2222

Biedrības "Tautsaimnieks"

Par atbildes sniegšanu

Valsts prezidenta kancelejā ir saņemta biedrības “Tautsaimnieks” vēstule, kurā pausts aicinājums Valsts prezidentam neizsludināt valdības izstrādātās nodokļu izmaiņas.
Darām zināmu, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 75.pantam Valsts prezidents 2020.gada 11.decembrī ir izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos.
Vēršam uzmanību, ka Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem Satversmes 75. pantā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam vairs nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija jāizsludina.
Izsludinot šos likumus, Valsts prezidents vienlaikus vērsis uzmanību uz vairākiem būtiskiem trūkumiem budžeta izstrādes procesā un tiesiskā regulējuma nepilnībām. Aicinām iepazīties ar Valsts prezidenta 2020.gada 11.decembra paziņojumu Nr.17 “Par valsts budžeta likumu paketi 2021. gadam” - https://www.vestnesis.lv/op/2020/240A.31.
Valsts prezidenta kancelejas pateicas biedrībai “Tautsaimnieks” par uzticēšanos Valsts prezidenta institūcijai un aktivitāti, aktualizējot uzņēmējdarbības vides sakārtošanai nozīmīgus jautājumus.

Cieņā //  paraksts

Biedrības "Tautsaimnieks"  vēstule Latvijas Republikas Prezidentam  Egilam  Levitam un  LR  saeimas deputātiem.
Latvijas Republikas Prezidentam
Egilam Levitam
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
15.11.2020.
Rēzeknē
​
Augsti godātais Prezidenta kungs!
Biedrība “Tautsaimnieks” apvieno uzņēmējus, ekonomistus un aktīvus valsts iedzīvotājus, kam rūp valsts nākotne. Biedrība sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Ekonomistu asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ar akadēmiskajiem spēkiem un citam uzņēmējbiedrībām. Mēs iestājamies par tāda modeļa ieviešanu Latvijā, kas nodrošinātu katram iedzīvotājam dzīvi pārticībā un labklājībā. Biedrība ir organizējusi divus Latgales uzņēmēju kongresus 2017.gadā un 2019.gadā, kuros tika aktualizētas reģiona problēmas un risinājumi.
Ekonomika ir zinātne par tautsaimniecības attīstības likumsakarībām, kas pēta cēloņsakarības ekonomikā. Uz tā pamata var modelēt un prognozēt valsts un sabiedrības labklājības attīstību īstermiņā un ilgtermiņā, un uz šo zināšanu pamata veido valsts politiku.
Praktiski visās pasaules valstīs darbojas progresīva nodokļu sistēma, kura ir sociāli taisnīga, novērš nevienlīdzību ienākumu pārdalē, kur mazo algu saņēmēji maksā mazāk un, savukārt, lielo ienākumu saņēmēji maksā vairāk. Izņemot dažas postpadomju valstis, tajā skaitā arī Latvijā, kur pastāv plakanie jeb regresīvie nodokļi - ir ieviesta it kā progresivitāte, bet kura ir “simboliska” un ir ekonomiski nepamatota.
Aplama nodokļu politika ir bijusi par krīzes cēloni daudzās valstīs, kas izraisījušas ekonomisko lejupslīdi uz daudziem gadiem. Valdībai nav elementāras izpratnes par nodokļu lielumu valstī, nav aprēķināts kopējais nodokļu slogu darba ņēmējiem, nav noteikta ekonomiski pamatota garantētā minimālā ienākuma summa, nav aprēķināta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra nozīme iedzīvotāju nevienlīdzības ienākumu mazināšanā. Finanšu ministrija neorientējas nodokļu veidošanas metodoloģijā, nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību.
Ir ekonomiski pierādīts, ka minimālās algas palielināšana nerada nekādu ekonomisku efektu un tam nav būtiska sakara ar nodarbinātību un iedzīvotāju labklājību, bet tieši otrādi, tas palielina bezdarbu un nabadzību. Saskaņā ar neoklasicisma ekonomisko teoriju, minimālās algas noteikšana virs līdzsvara punkta pret vidējo algu valstī rada strauju bezdarba pieaugumu, kas saistīts ar to, ka vairāk mazkvalificētu darbinieku vēlas strādāt par šādu atalgojumu bet mazāk darba devēju ir gatavi par to maksāt.
Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauta gandrīz trešā daļa iedzīvotāju, tajā skaitā strādājošie, kuri saņem minimālo algu, jo minimālajai algai piemērojas neadekvāti liels nodokļu slogs. Lai saņemtu uz rokas 366 eiro (indivīdam bez apgādājamiem) nodokļos ir jāsamaksā 170 eiro, salīdzinot ar Īriju vai Lielbritāniju, kur samaksājot šādu summu nodokļos, darbinieks uz rokas saņem vairāk kā 1000 eiro. Latvijā darba algai 1000 eiro bruto apmērā efektīvā nodokļu likme sastāda 42,6%, salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šādai algai sastāda vien 7,78%. Nav pamatota Finanšu ministrijas vēlme ieviest obligāto sociālo iemaksu minimuma noteikšanu 170 eiro visiem strādājošajiem un pašnodarbinātajiem. Kopējais nodokļu un nodevu slogs mazo algu saņēmējiem, maksājot valsts noteiktos 15 nodokļus un 115 valsts pašvaldības nodevas jau tagad pārsniedz 70% apmēru.
Lai veiktu kārtējās nodokļu izmaiņas būtu jāizvērtē 2018.gada nodokļu reforma, tās ietekme uz valsts tautsaimniecību īpaši reģionos. Eiropas Komisijas atzinums par iepriekšējo nodokļu reformu ir bijis negatīvs, komisijas eksperti norādīja, ka pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai bijuši maznozīmīgi, turklāt ir palielinājusies nabadzība un ēnu ekonomika.
Trīs gadu laikā pēc bijušās Finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas (ZZS) ieviestās nodokļu reformas, kur strauji palielināja minimālo algu līdz 430 eiro, reģionos ir būtiski samazinājies mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits, izzuda pat dažas uzņēmējdarbības formas. Viena no tām ir, tā saucamie, “autoveikali”, kas fiziski veica sociālo uzņēmējdarbību, piegādājot laukos pārtikas preces pensionāriem. Ir pieņēmums, ka Latgalē šajā laika periodā iedzīvotāju skaits ir samazinājās par 40 tūkstošiem. Ir izveidojies darbaspēka trūkums.
Jaunā nodokļu reforma paredz, ka darba devējiem no 2021.gada par katru nodarbināto ar minimālo algu 500 eiro izdevumi palielināsies par 1000 eiro gadā. Pēc 2019.gada Lursoft datiem uzņēmumu finanšu rādītāji liecina, ka 80% no maziem uzņēmumiem šādas peļņas nepastāv. Bet valdība plāno nākošgad no mazo algu saņēmējiem budžetā papildus nodokļos iekasēt ap 120 miljoniem eiro. Tātad nodokļu reformas plāns paredz daļēji šos uzņēmumus arī likvidēt
Vidējā darba alga mediānā neto aprēķinā (faktiskā naudas summa uz rokas) 2020.gada otrajā ceturksnī bija 660 eiro. Ar nākošo gadu minimālā darba uz rokas sastādīs 428 eiro, un tā būs ekonomiski nepamatota ienākumu % attiecība. Palielinot tik strauji minimālo algu, palielināsies preču patēriņa cenas, būs lielāka inflācija, samazināsies uzņēmumu skaits reģionos un palielināsies bezdarbs, palielināsies iedzīvotāju nevienlīdzība ienākumu sadalē, kas veicinās iedzīvotāju skaita mazināšanos, sāksies nākošais cikls - slimnīcu un skolu slēgšanā!
Dažas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Tāda deputātu populistiskā darbība tūkstošiem iedzīvotāju novedīs galējā nabadzībā. Minimālajai algai jābūt ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistītai pie valsts vidējas algas.
Viena no pasaulē atzītākajām nabadzības mazināšanas metodēm ir noteiktais garantētais minimālā ienākuma apjoms un ekonomiski pamatots Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums.
Biedrība “Tautsaimnieks” uzskata, ka nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, skaidrai, ērtai un ekonomiskai. Esošo sistēmu nav iespējams pilnveidot, jo pēdējos gados laikā tā ir pilnībā izkropļota. Mēs aicinātu nodokļu politikas veidošanā iesaistīt akadēmiskos spēkus, kas spētu izveidot pasaules standarta nodokļu sistēmu.
Aicinām Valsts prezidentu neizsludināt valdības izstrādātās ekonomiski nepamatotās nodokļu izmaiņas!

Patiesā cieņā
Raimonds Nipers,
biedrības “Tautsaimnieks” valdes priekšsēdētājs


Quo vadis?  (kurp ej?)
Publicēts  kopsavilkums  tā , kas   izskanēja Latvijas sabiedrībā  2017-2019 gados.    Var lasīt visu pēc kārtas, var tik atsevišķu tēmu kopsavilkumus,   var  ielādēt  visu  tekstu ka .doc   vai PDF - kā kam ērtāk.  Katrs teikums - kopsavilkums aiz kura  meklējumi, analīze, publiskā runa, debates.  Katrs raksts - viena tēma.  Kopā - 31 gab.  A4 lapa   bez bildēm. teksts ar paskaidrojumiem  lai  debatēs izskanējuši  fakti   (ja tie nav  plaši pazīstami)    būtu saprotami,  lai būtu skaidrs kas aiz    viena  teikuma  stāv.   
 Mērķis - saprast  virzienu, kādā gājām   pēdējos 3 gados.   Skaidri redzēt kur esam, kas ir kas, kas no tiem. Un saprotot   iepriekšējo  3 gadu  virzības vektoru,    pašiem prast     pavilkt to    kustības līniju (vektoru)  vel uz 2-3 gadiem uz priekšu , un saprast kur būsim.  Tik vien.  
Ja varēsim  paturpināt vektoru uz 2-3 gadiem  , tad  teiksim "kas būs pēc gada" būs diez gan  skaidrs.   Un ja mums patīk  "kur būsim" - ejam!  Ja nē, tad   zinot  kas mums nepatiks pēc 1-2 gadiem, mēs jau šodien to varam labot.   
Quo vadis? (kurp ej?).
Visiem veiksmīgu ceļu!    Sākumā Jums jāpārvar 31 lapa teksta.  Tālāk varēsiet  ceļu zīmēt paši!
​
​latvijaekonomika.weebly.com/


Biedrība Tautsaimnieks  turpina strādāt  online.   
Gatavojam sēriju  video sižetu  par   situāciju   Latvijas tautsaimniecībā.    Labāk  saprast  kas ir labi un ko var labot  var salīdzinot.
​Pirmais sižets - par  darba spēka nodokļiem  un to ietekmi  uz situācijai Latvijā. Tajā skaitā  demogrāfiju, emigrāciju.     Kur valdība  ar saviem lēmumiem risinot šo jautājumu,  novietoja Latviju  citu  ES valstu  starpā.  
Tuvākā laikā būs publicēts  kopsavilkums  par ko   runāja publiska telpā  Latvijas sabiedrība  2017-2019  gados.  Un kur Latvija    var nonākt  2021-2023 gados.  2020 gada   notikumi tik apstiprina   teikto iepriekš (Latvijas  attīstības vektors/virziens).  Tāpēc   materiālam dots  nosaukums "Quo vadis?"  ("kurp ej?")      

 Ierēdņu nozagtā valsts
 Valsts iedzīvotāju vērtējums par valsts un pašvaldību darbību, kā arī uzticība valdībai ir ļoti zema, to  veicina tās ekonomiskā nekompetence un  atbildības trūkums to darbībā, šobrīd valsts un pašvaldību iestāžu rīcību var raksturot kā orientētu uz procesu nevis rezultātu.  Pasaules Bankas reitingā Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota trešajā desmitniekā starp ES valstīm.  Eiropas komisija arī norāda uz   problēmām ar  publiskā sektora efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldību un valsts uzņēmumiem.  
Vārds IERĒDNIS iedzīvotājiem asociējas ar valsts un pašvaldību darbiniekiem kurus uztur nodokļu maksātāji. 2019. gada 2, ceturksnī valsts sabiedriskajā sektorā bija 290 tūkstoši darba vietu kas  ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, attiecībā pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu.  Un 2018. gadā tie atalgojumā ir saņēmuši gandrīz 4 miljardus eiro,  liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. 
Sabiedriskais sektors sevī ietver valsts iestādes, pašvaldības,  valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.   Neadekvāti liels nodarbināto  skaits ir pašvaldībās, kad  reģionos būtiski samazinās  iedzīvotāju skaits tad pašvaldībās strādājošo skaits palielinās un pašreiz sasniedz 117 tūkstošus. Kapitālsabiedrībās nodarbināto skaits pārsniedz 80 tūkstošus un to sniegto pakalpojumu tarifi kā ūdens, apkures elektroenerģijas un citi, arī būtiski ietekmē iedzīvotāju maciņus, kā piemēram  Sadales tīkla tarifu cenas  ir trešās lielākās Eiropā. 
 Regulāri  tiek  rosināts celt algas   publiskajā sektorā nodarbinātajiem jo it kā   zemais atalgojums liedz piesaistīt izcilības. Atalgojuma atšķirība valsts iestādēs sasniedz pat trīskārtīgu starpību strādājot līdzīgos amatos. Vairāk  kā  60 tūkstošiem,   sabiedriskā sektora darbiniekiem atalgojums mēnesī pārsniedz 2000 eiro, ir arī partijām pietuvināti darbinieki kas spēj saņemt atalgojumu pat  astoņās darba vietās kas mērāms desmitos tūkstošos eiro. Bez šaubām,  motivētiem darbiniekiem par kvalitatīvi paveiktu darbu ir jāsaņem attiecīgi arī  labs atalgojums, bet ja ministrijās sāktu maksāt atalgojumu pēc paveiktā rezultāta tad tur paliktu strādāt kādi piecdesmit darbinieki.
  Un kādi speciālisti  ir nodarbināti  valsts iestādes, kā interesēs tiek realizēta viņu darbība, kāds ir valsts iestāžu darbības mērķi.  Nereti darba apjoms publiskā sektora darbiniekiem ir desmit reizes mazāks nekā privātajā sektorā, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Praktiski nekādas atbildības par pieņemtajiem lēmumiem  un veiktajiem darbiem. To pamata darbība vērsta uz  sevis uzturēšanu, tiek pieņemti likumi un noteikumi  kas nodrošinātu viņu eksistenci un to rīcība nereti ir cieši savijusies korupcijas tīmeklī.
 No laiku laikiem valsts pārvaldes funkciju veikšana  ir deleģēta   politiskajiem ielikteņiem, šoferu dēli un deputātu māsām, kuru kompetence   ir ārpus visām saprāta robežām. Viņi kā baktērijas vairojas ar noteiktu regularitāti, jo viņiem ir īpaši labvēlīgi apstākļi – koruptīvā vide. Viņi ir inficējuši visas valsts pārvaldes, ministrijas un arī pašvaldības iestādes. Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā  korupcija Latvijai izmaksā līdz pat pieciem miljardiem eiro gadā.
 Privātajā sektora uzņēmumu   ekonomiskā darbība ir  vērsta uz rezultātu un to darbinieku atlīdzība tiek noteikta pēc paveiktā darba apjoma. Tāpēc darbinieki  ar labām zināšanām ar augstu IQ koeficientu privātajā sektorā tiek novērtēti, gan atalgojuma ziņā arī labām sociālās garantijas un bonusu veida,  jo tieši viņi veido racionālas idejas un rada produktu pievienoto vērtību. 
 Bet  cilvēki ar zemu IQ  koeficientu uzskata sevi  kā nesaprastus un nenovērtētus un mēģina sevi realizēt darbā kurā nav noteiktu mērķu un darba samaksa  nav atkarīga no paveiktā darba, un  tas ir valsts publiskais sektors  kurā tie cenšas iekārtoties. No šiem darbinieka galvenokārt tiek prasīta priekšniecībai lojāla darbība. Rezultātā mūsu valsts sektora iestādēs izveidojusies lielāka  nespējnieku armija kurā veselais saprāts ir atcelts. 
 Un  ir liels sociālais  ļaunums,  kad cilvēki  ar augstu IQ   inteliģences koeficientu tiek šādā valsts iestādē kura darbība ir  orientēta uz procesa imitāciju,  šie darbinieki kādā laika periodā pieņem šīs nejēdzības par normu un arī degradējas  un tikai kādi  10% nespēj pieņemt šo absurdumu par realitāti un pamet tādu darbu.
Nekompetences un korupcijas apvienojums bija Dombrovska valdības 2009. gada ekonomiskās  krīzes pārvarēšana, ekonomiskais nepraša par septiņiem miljardiem eiro glāba valsts ekonomiku. Valsts tautsaimniecība “Veiksmes Stāsta” rezultātā  desmit gadu laika periodā ir zaudējusi ap 90 miljardiem  eiro, valsts parāds pašreiz  sasniedz 10,8 miljardus eiro, valsts iedzīvotajiem  parāda apkalpošana  izmaksā vienu  miljonu eiro dienā. Latvija ir  pazaudējusi lielāku  iedzīvotāju skaitu  nekā otrajā pasaules karā, tika izšķirtas tūkstošiem ģimeņu, bērni palika bez vecākiem, iedzīvotājiem brutāli tika atņemti īpašumi, Latvija kļuva par līderi pēc pašnāvību skaita  Eiropā! 
Nākamā gada budžets būs līdz šim lielākais Latvijas vēsturē un tas pārsniegs 10 miljardus eiro, valdība  plāno  iekasēt no iedzīvotājiem lielāko Latvijas vēsturē lielāko naudas summu, un ko pretī iegūs iedzīvotāji no valsts vēsturē lielāka budžeta? Kādus valsts pakalpojumus un kādas  papildus sociālās garantijas? Vai veselības aprūpe būs bezmaksas vai augstākā izglītība būs valsts apmaksāta vai Latvijā  būs Eiropas līmeņa ātrgaitas šosejas, nebūs bērnu dārzos rindu?  
 Latvijas iedzīvotājiem nodokļu un nodevu slogs procentuāli  ir lielāks nekā Zviedrijā, kur  iedzīvotāji arī maksā lielus nodokļus, bet viņi pretī saņem plašus  valsts un pašvaldību noteiktos  pakalpojumus. Alegoriski  izsakoties Zviedrijas iedzīvotāji  saņem  no valsts kvalitatīvus pakalpojumus “Volvo automašīnas” izteiksmē,  bet Latvijā iedzīvotāji saņem no valsts  pakalpojumus veca sarūsējošā “Zaporožeca” vērtībā! 
 No lielākā Latvijas valsts vēsturē valsts budžeta atbalstāmie tēriņi  būtu  veselības aprūpes finansējums kas tuvosies 1,2 miljardiem eiro un  valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžets  kas sastādīs 3 miljardu eiro. Bet lielākie labuma ieguvēji  no lielākā valsts vēsturē budžeta atkal būs  publiskā sektora darbinieki. Saeimas  kopējais budžets sastādīs 26,07 miljoni eiro, prezidenta kancelejai budžets sastādīs  5,67 miljonus eiro, kas ir par 800 tūkstošiem lielāks nekā 2019 gadā.  Pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 11 miljoni eiro paredzēti Sabiedrības integrācijas fondam kura darbības mērķi ir nesaprotami…. Desmiti miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas tiek izlietoti bez jebkādas vajadzības un nozīmes. Valsts sektorā nodarbinātajiem arī atļauts tērēt budžeta naudu uz saviem korporatīviem pasākumiem, dzīres uz iedzīvotāju rēķina turpināsies!
 Manipulējot ar statistikas datiem ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, tajā skaitā tos, kuri ir izdevīgi tikai dažiem. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē. Ja valdība regulāri ceļ  nodokļus,  īpaši energoresursiem, tad tam  seko visu preču un pakalpojumu cenu pieaugums, realitātē nekāda IKP pieauguma nav - ir vienkārša inflācija! Īstenībā Latvijas IKP ir mākslīgi uzpūsts cipars ar daudziem miljardiem eiro, jo statistikas datos netiek nodalīts reeksports no eksporta un  nav precīzi noteikts (IKP) salīdzināmajās cenās. Finanšu ministrijas  Latvijas “pareizas” IKP pieaugums ir tāds, lai valstij būtu tiesības uz valsts parāda pieaugumu, būtu vienkāršāk aizņemties naudu starptautiskajos finanšu tirgos. 
   Latviju 2000. gados dēvēja par Baltijas tīģeri, kuru  salīdzināja ar austrumu valstīm - Āzijas tīģeriem Singapūru, Honkongu un Taivānu.  Tā Singapūra ir nabadzīga ar dabas resursiem tur pat dzeramais ūdens tie piegādāts no Malaizijas, bet  tā piecdesmit gados praktiski no feodālās valsts statusa kļuva par attīstītāko valsti pasaulē un tās teritorija ir tikai puse no Latgales teritorijas.  2017. gadā  IKP uz vienu iedzīvotāju Singapūrā sastādīja 90 tūkstoši eiro, salīdzinājumam Latvijā tas bija vien 13,9 tūkstoši eiro.  Viens no Singapūras satriecošo ekonomisko panākumu pamatiem  bija barga valsts korupcijas apkarošana.
 Latvija ir valsts Baltijas jūras krastā, viena no zaļākam valstīm Eiropā, šeit auglīgākā zeme, meži un liels daudzums ezeru, laba vieta dzīvošanai. Citur pasaulē tiek ieguldīti lieli līdzekli  tuksnešu un akmeņaino  zemju vietās lai  ierīkotu apūdeņošanas sistēmas, lai tur ko varētu nodarboties ar zemkopību un dzīvot.  Bet mūsu ierēdniecība ar ekonomiskām metodēm Latvijā izveidoja izcili  nelabvēlīgu dzīves vidi cilvēkiem.
 Darba ņēmējiem ar darba algu līdz 1000 eiro  ir vidēji jānostrādā 9 mēneši gadā lai nomaksātu visus nodokļus un nodevas,  kopējais slogs pārsniedz 70% no ienākumiem. Viņu veidotā nodokļu sistēma ir vērsta lai nodrošinātu labklājību apmēram  90 000 valsts iedzīvotājiem un ap 600 000 valsts iedzīvotāju ir  pakļauti nabadzībai. Strādājošie ir transformēti par trūkumcietējiem, ap 350 tūkstošiem darbaspējīgo iedzīvotāju ir kļuvuši par ekonomiskajiem bēgļiem.  Valstī  palikuši tikai  400 tūkstošu, tiešo nodokļu maksātāju kuri ģenerē visu nodokļu masu. No viņu nomaksātiem nodokļiem tiek uzturēti 550 tūkstoši pensiju saņēmēji un  arī valsts publiskais sektors.
 Attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks) valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaitu  būtu  jāsamazina apmēram par 90 000 darbiniekiem,  Samazinot nodarbināto skaitu un tos integrējot privātajā sektorā, tautsaimniecība pārietu citā ekonomiskajā attīstības fāzē.  
Uz valsts sektora samazināšanas rēķina varētu atrisināt daudziem gadiem ilgi ielaistās ekonomiskās problēmas. Galvenais netiktu  bremzēta ekonomiskā attīstība, mazinātos birokrātiskais slogs  un korupcijas riski, tiktu atrisināta akūta darba spēka pieejamība, varētu mazināt darbaspēka  nodokļus, palielināt veselības aprūpes finansējumu, sakārtot autoceļu tīklu. Fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!
 Pašreiz Latvija ir IZDEVUSIES VALSTS  ierēdņiem, kuru tie 28. gadus ir to nemitīgi  izzaguši. Mainās Saeimas deputātu korpuss, mainās valdības ministri bet absurdais ekonomiskais kurss paliek nemainīgs jo to veido mūsu lielā koruptīvā un nekompetentā valsts pārvalde!  
Biedrības” Tautsaimnieks” valdes loceklis  Raimonds Nipers

Picture
Konference:
​
"Latvijas ekonomiskās attīstības problēmas un risinājumi"
Norises vieta: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2.st., Akadēmijas laukums 1, Rīga
Organizatori: Latvijas Zinātņu akadēmija un biedrība “Tautsaimnieks”
Piektdiena, 06. decembris 2019. 
Zemāk  prezentācijas  kuras izskanēja šajā konferencē. 
day1_pl_session_janis_vanags.pptx
File Size: 740 kb
File Type: pptx
Download File

day2_igors_meija.pptx
File Size: 120 kb
File Type: pptx
Download File

dŅ_n.fiļipoviča.pptx
File Size: 1237 kb
File Type: pptx
Download File

tautsaimnieks_prezentācija_06.12.2019.pptx
File Size: 317 kb
File Type: pptx
Download File

nodoklureformasrisinajumi_30042019.pptx
File Size: 621 kb
File Type: pptx
Download File

zin_akad_konference.odp
File Size: 921 kb
File Type: odp
Download File


29.11.2019. Ludzas uzņēmēju konsultatīvās padomes sēde. 

29. novembrī Ludzas Tautas nama mazajā zālē notika Uzņēmēju konsultatīvā padome, kura darbojas Ludzas novadā jau vairākus gadus ar mērķi sekmēt vietējas uzņēmējdarbības attīstību un veicināt dialogu starp pašvaldību un uzņēmējiem. Tikšanās piedalījās Uzņēmēju konsultatīvās padomes locekļi, Ludzas novada uzņēmēji, kā arī Ludzas novada domes un Saeimas deputāti un dažādu organizāciju pārstāvji: Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Aivars Meikšāns, pašvaldības deputāti, Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs, ALTUM un biedrības “Tautsaimnieks” pārstāvji.
Picture
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs
Picture
Uzņēmēju konsultatīvās padomes  vadītājs, biedrības  Tautsaimnieks valdes loceklis, uzņēmējs Jānis  Romancāns
Picture
Biedrības  Tautsaimnieks valdes loceklis, uzņēmējs  Raimonds Nipers ​
Picture
Picture
Latgales  reģionālās televīzijas video sižets par pasākumu.

30.09.2019  Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes (LPRAP) sēde.

Biedrību Tautsaimnieks un LTRK   prezentācija par  Latgales ekonomiskās dzīvotspējas atjaunošanu -   no uzņēmēju redzes punkta.  Kas protams   ka atšķiras ne tik no valdības redzes punkta (par ko  dažas dienas iepriekš diskutējām   Finanšu ministrijā Rīgā), bet    vēl asāka  diskusija par šo tēmu   - ar Latgales pašvaldību   vadītājiem.  ​
Picture
Picture
Picture
Picture

30.04.2019. Latgales lietu apakškomisijas sēde.

30.04.2019. Notika   Latgales lietu apakškomisijas sēde, kura  bija gatavota  jau no    Latgales  uzņēmēju   kongresa  rezolūcijas  saņemšanas. gatavojās abas puses lai       izrunāt  uzņēmēju  paceltos  jautājumus   maksimāli   kompetenta sastāvā.      Bija pieaicināti visi   saeimas deputāti kuri ievēlēti     no Latgales reģiona,   VARAM , Ekonomikas un    Finanšu ministriju pārstāvi.   savu  redzējumu  par iespējamību  realizēt  Latgales uzņēmēju kongresa prasības sagatavoja  Latvijas bankas  ekonomisti. Zemāk pieliktas fotogrāfijas  no pasākuma.  Arī pēc tam var redzēt ka   saruna bija smaga , brīžiem pat asa.   Bez  liekas diplomātijas puses apmainījās ar  situācijas redzējumu un iespējamiem  risinājumiem. 
Rezultāts -    ir atzīts ka      jāturpina darbs  pie kongresa rezolūcijas realizācijas dzīvē.    Biedrības Tautsaimnieks pārstāvi  būs iekļauti   darba grupa kura strādās  pie jaunās  nodokļu sistēmas (kas ir viena no pamat prasībām  kongresa  revolūcija -       mainīt   nodokļu sistēmu).    Pieņemts lēmums    izmantojot   valdības resursus, bet    biedrības tautsaimnieks  kontrolē     veikt dziļākus aprēķinus     uzņēmēju  priekšlikumiem par nodokļu izmaiņām.   Jo  tiem nepieciešami dati , kuru uzņēmējiem nav.      Tikai kad   arī pēc šīs pārbaudes būs apstiprināts pozitīvs rezultāts  uz ekonomikas attīstību  ,   var   celt jautājumu par nodokļu sistēmas izmaiņām.         ​
Picture
Picture
Picture
Picture

Mēdijos par  uzņēmēju kongresu 22.03.2019
Informācija krievvalodīgā  TV. Interesanti ka pievērsta uzmanība  izskanējušai uzņēmēju kongresa laikā informācijai par to, ka piedāvātie risinājumi  palīdzēs atrisināt arī sociālos jautājumus,  dos iespēju pacelt   algas ne tikai strādājošiem uzņēmumos, bet arī budžeta iestādēs (skolotāji, ārsti, policija un t.l.), tas arī  ir ceļš nodrošināt  cienājamas pensijas.
Informācija  Latvijas Radio 1. 
"Latgales stundā" - iesakām pievērst uzmanību ne tikai  ko saka  diskusijas dalībnieki, bet arī  diskusijas  vadītājs. Paldies viņam par interesantu  viedokļi.

Pilna versija šī  LR1 raidījuma pieejama lr1.lsm.lv/lv/raksts/latgales-stunda-latgolys-stunde/latgales-uznemeji-gatavo-kartejo-rezoluciju-valdibai.a116070/
Informācija sociālos tīklos.
Iespējams uz šo stundu precīzākais un īsākais  apraksts visa kas notika "Gorā" , uzņēmēju kongresa laikā un kas būs ar pieņemtiem lēmumiem tālāk. Viss tas tik vien 1.5 minūtēs! Paldies Modri!
Pilnā versija šī video pieejama  Modra Blūmentāla  Facebook lapā
www.facebook.com/modris.blumentals/videos/2087417711312459/?epa=SEARCH_BOX
  ​

Latgales uzņēmēju 2. kongresa  22.03.2019.
​Rezolūcija.
Latvijas tautsaimniecības rādītāji aizvien vairāk tuvinās Eiropas vidējiem rādītājiem. Lielāko veiksmes stāstu uzrāda Rīga un Rīgas reģions pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, lidostai un ostai, Latvijas spēcīgāko augstskolu un politiskā centra atrašanās vietai.  Savukārt reģioni ir zaudējuši savu pievilcību investoru acīs un iedzīvotāji darbaspējas vecumā labi atalgotu darba vietu meklējumos izbrauc uz Rīgu un Rīgas reģionu vai uz citām ES valstīm.
Reģionālās tautsaimniecības atdzimšanai ir vajadzīgi uzņēmumi, kas rada labi atalgotas darba vietas. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgi gudri cilvēki un uzņēmumiem  peļņa, no kuras notiek investīcijas iekārtās, izstrādnēs, cilvēku prasmēs. Lai to panāktu, pagaidām ir jākoncentrējas uz 3 virzieniem: 
1) darbaspēks - samazināt darbaspēka nodokļus, pacelt produktivitāti, paplašināt darbaspēka pieejamību
2) transports un infrastruktūra - attīstīt efektīvu un modernu transporta infrastruktūru
3) samazināt elektroenerģijas izmaksas vismaz uz Baltijas/Eiropas Ziemeļaustrumu līmeni.
Balstoties uz 2017. gada Latgales uzņēmēju 1. kongresa rezolūciju, biedrība Tautsaimnieks ir izvirzījusi un saņēmusi pilnvarojumu iesniegt Latvijas valdībai sekojošus punktus:
1. Darbaspēka nodokļi:
a. Ieviest fiksētu IIN neapliekamo minimumu, kas nodrošinātu minimālo sociālo labklājības līmeni – 500 EUR  no 2020. gada, 750 sākot ar 2021. gadu un 1000 Euro no 2022. gada. Atcelt diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanu. Finansējumu rast valsts budžetā, samazinot valsts un pašvaldību, tai skaitā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izmaksas, ieviešot efektīvu pārvaldību un samazināt zudumus, kas rodas pārmērīgas birokrātijas vai ļaunprātīgas rīcības rezultātā. Vadīties no laba saimnieka principiem un izbeigt valsts parāda un nodokļu sloga  palielināšanu. 
b. Ņemot vērā, ka  par darbinieku tiek nomaksāts 35,09% sociālais nodoklis,  valsts sociālajai sistēmai ir jāsedz  slimības lapas pilnā apmērā.     
2.  Prasām nekavējoties  atteikties no OIK un samazināt sadales tīkla tarifus no 2020. gada. Ja tā rezultātā valstij rastos zaudējumi, uzņēmumiem nav jāturpina nosegt izmaksas, kas radušās ministru un ierēdņu nezināšanas vai ļaunprātīgas rīcības dēļ.
3. Visus iekasētos ar transportu un ceļiem saistītos nodokļus un nodevas novirzīt transporta infrastruktūras saglabāšanai un uzlabošanai. Pašlaik autotransporta nodokļos un nodevās  Latvijā gadā tiek iekasēti 740 miljoni EUR, bet ceļu atjaunošanai ieguldīti tikai 230 miljoni Euro. Pēc biedrības Latvijas Ceļu būvētājs datiem, Latvijas tautsaimniecība gadā zaudē līdz 1 miljardam Euro ceļu neatbilstošā stāvokļa dēļ. 
4. Ņemot vērā, ka
-  Latvijas valdība uz Latgales uzņēmēju 1. kongresa deklarāciju atbildēja formāli un pēc būtības tā tika ignorēta;
-  kongresā pieņemtās vai līdzīgas prasības izmantoja tagad pie varas esošās partijas, taču solījumi vēlētājiem, kas mazinātu ienākumu nevienlīdzību, pašlaik netiek pildīti; 
uzskatām, ka Latvijas reģionu un, konkrēti, Latgales tautsaimniecības problēmas vairāk nav atliekamas un ir jārisina nekavējoši, tāpēc
biedrība Tautsaimnieks ir pilnvarota vērsties Eiropas Savienības institūcijās,  lai rastu Latgales uzņēmēju interešu aizstāvību.
Latgales uzņēmēji primāri prasa būtiski atvieglot nodokļu nastu un iekasētos līdzekļus ieguldīt efektīvi tautsaimniecības izaugsmē tieši reģionā. Pie tam, Latgales uzņēmējiem ir pašiem jāspēj noteikt ieguldījumu veidus un prioritātes. Uzskatām, ka ES Kohēzijas fondi, kas bija mērķēti reģionu attīstībai, ir izmantoti nelietderīgi, neefektīvi un apejot reģionus, kuros ieguldījumi bija nepieciešami visvairāk.  Uzskatām, ka 1917. gada Latgales kongresa rezolūcijas 2. punkts par Latgales saimnieciskās pašnoteikšanos ir ignorēts, aizbildinoties ar nepamatotām bailēm par Latgales atvienošanos. Latgales kongresa delegāti un biedrība Tautsaimniecība nelokāmi redz Latgali kā vienu no Latvijas reģioniem un kā vienu no Eiropas Savienības reģioniem.  Mēs paužam dziļu neapmierinātību, ka Latgales tautsaimniecības atjaunošanas jautājumi jau daudzus gadus netiek risināti pēc būtības, bet tikai neskaitāmu dokumentu un runu līmenī. Uzskatām, ka Latgales tautsaimniecībā ir nekavējoši jāievieš krīzes vadība un no runām jāpāriet uz darbiem. Balstoties uz pēdējo 25 gadu Latgales reģiona tautsaimniecības rādītājiem, mēs apšaubām, ka oficiālā Rīga spēj izbeigt Latgales reģiona de facto noplicināšanas politiku un tāpēc lūdzam Eiropas Savienības aizstāvību. Mēs lūdzam Eiropas Savienības atbalstu tādas Latgales reģiona pārvaldes un finansējuma struktūras izveidei, kas atjaunotu Latgales tautsaimniecības attīstību un panāktu iedzīvotāju labklājības izaugsmi līdz ES vidējiem rādītājiem.

Latgales uzņēmēju  2. kongress. 22.03.2019.  Gors. 

Kongresa atklāšanas uzrunas:
  • ​Inga Zemdega-Grāpe. Biedrības “Tautsaimnieks” valdes locekle.
  • Raimonds Nipers. Biedrības “Tautsaimnieks” valdes loceklis
  • Ilga Šuplinska . Izglītības ministre
  • Martiņš Bondars .  LR Saeimas Budžeta un Finanšu komisijas priekšsēdētājs
  • Roberts Spručs . Labklājības ministrija, parlamentārais sekretārs
Kongresa atklāšanas uzrunu turpinājums:
  • ​Sergejs Maksimovs / Latgales Plānošanas reģiona priekšsēdētāja vietnieks, Viļakas domes priekšsēdētājs
Sveicieni uzņēmēju kongresa dalībniekiem no:
Gunara Upenieka . Latgales Plānošanas reģiona priekšsēdētājs, Krāslavas domes priekšsēdētājs
Edmunda  Teirumnieka . LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas Priekšsēdētājs.
Kaspara Gerharda . Zemkopības ministrs
  • ​Prezentācija "Latgales uzņēmējdarbība  skaitļos"
Andris Kucins .  Latgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības Centra vadītājs
  • Prezentācija "Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanas iespējas."
Raimonds Krūmiņš: ekonomists
  • Prezentācija "Latgales uzņēmējdarbības vide no uzņēmēja redzes punkta."
Janis Romancāns. Ludzas novada pašvaldības uzņēmējdarbības koordinators
  • Prezentācija "Profesionālo biedrību un asociāciju spēks nozares un reģiona attīstībā."
Henrihs Danusēvičs. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents
  • Prezentācija  Eiropas Parlamenta ietekme uz uzņēmējdarbību Latgalē, kā arī par iespējām ko piedāvā EP darbība.  
Māris Graudiņš, SSE (Stokholmas Ekonomikas augstskola) lektors ​
  • Ceļa maize. Raimonds Nipers.
  • Inga Zemdega Grāpe. Diskusijas tēžu apkopojums.
  • Kongresa noslēgums

Uzņēmēju kongress 06.12.2017. mēdijos

Par kongresu.
Nesaņemot atbildi no valdības organizēta preses konference.
Par preses konferenci.

Latgales uzņēmēju kongresa “Biznesa vide Latgalē” 06.12.2017. Rezolūcija


Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Latgalē bija 425 tūkstoši iedzīvotāju, pašlaik Latgalē ir palicis vien 200 tūkstošu iedzīvotāju. Divu pasaules karu laikā Latgale kopā nebija pazaudējusi tādu iedzīvotāju skaitu. Vairs ir atlikuši tikai 814 uzņēmumi, kas nodarbina 10 un vairāk darbiniekus. Ir krasi pieauguši nodokļi un energoresursu cenas, kas ir nesamērojams ar produktivitātes, eksporta iespēju attīstību vai iekšējā tirgus patēriņu. Investīcijas ir tuvu nullei un uzņēmumu rentabilitāte neļauj cerēt uz ilgtspējīgu attīstību. Tā rezultātā visa Latgales tautsaimniecība ir iegājusi lejupejošā spirālē un iedzīvotāji arvien vairāk ir spiesti doties prom no Latgales. Pašreizējā politika ir pierādījusi savu negatīvo ietekmi uz reģionu un tā cilvēkiem. Ir vajadzīgas neatliekamas un būtiskas izmaiņas.
Lai nodrošinātu Latgales iedzīvotāju pilnvērtīgu izdzīvošanu un tautsaimniecības attīstības iespējas:
  1. Jāveido uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, samazinot kopējo nodokļu un nodevu slogu līdz ES vidējam līmenim, būtiski vienkāršojot nodokļu sistēmu:
    • IIN neapliekamo minimumu noteikt minimālās algas apmērā;
    • piemērot samazinātas PVN likmes 5% apmērā pamatpārtikas precēm, elektroenerģijai, ēdināšanas un komunālajiem pakalpojumiem;
    • uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi Latgalē noteikt 12%. Turpmāk uzņēmumiem nepiemērot UIN atlaides.
  1. Divu gadu laikā jāsamazina sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu Latgalē līdz 17 000. Jārada iespēja publiskā sektora darbiniekiem pārkvalificēties atbilstoši privātā sektora vajadzībām. Pakāpeniski jāsasniedz publiskā sektora rādītāju - 172 nodarbinātie uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem (saskaņā ar ES vidējo rādītāju).
  2. Uzņēmējdarbības veicināšanai jāsamazina energoresursu tarifus, jo īpaši jāatsakās no OIK.
  3. Nekavējoties veikt izglītības reformas, arī pirmsskolas un sākumskolas mācību procesā ieviešot principu “mācoties darīt”, ieviest inovatīvus, modernus izglītības risinājumus vidējā un augstākajā izglītībā, visos posmos nodrošināt drošu emocionālu vidi. Pārtraukt NVA īstenoto ilgstošo bezdarbnieku programmu, tam paredzēto finansējumu novirzīt mācību iestādēm darbinieku pārkvalifikācijas nodrošināšanai pēc uzņēmumu pieprasījuma, ieviešot apmācāmo atbildību.
  4. Infrastruktūras stiprināšanai jāsamazina autotransporta nodevu slogs Latgales uzņēmējiem, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko atrašanās vietu. Jāatjauno ceļa fonds, uz to novirzot 90% no iekasētajiem ar autotransportu saistītajiem nodokļiem ceļu infrastruktūras uzlabošanas mērķiem.
Ir nepieciešamas tūlītējas izmaiņas, jo situācija Latgales uzņēmējdarbībā ir absolūti kritiska. Latgales uzņēmēji ir gatavi rīkoties un uzņemties atbildību, TĀDĒĻ MĒS PIESAKĀM LATGALI KĀ REĢIONU IEPRIEKŠMINĒTO REFORMU ĪSTENOŠANAS PILOTPROJEKTAM.

Latgales uzņēmēju kongress 06.12.2017

1. Daļa.
2. Daļa.
3. Daļa.
Powered by Create your own unique website with customizable templates.
  • Jaunumi
  • Biedrība
  • Biedriem